Dzīvībai bīstami karstuma viļņi 2100. gadā varētu skart trīs ceturtdaļas planētas  (1)

Lai vērtētu, cik daudz cilvēku tiks pakļauti karstajām gaisa temperatūrām klimata izmaiņu ietekmē, pētījuma ietvaros analizēti 1949 gadījumi, kuros daudzi nāves gadījumi saistīti ar augstām gaisa temperatūrām.

Pētījuma autori izvirzījuši jautājumu, kā noteikt kura gaisa temperatūra uzskatāma par pietiekoši augstu, lai to atzītu par dzīvībai bīstamu karstumu. Vadošā pētījuma autore, bioģeogrāfijas pētniece Kamila Mora žurnālam "Popular Science" norāda: "Šī ir liela problēma, ar ko saskārāmies. Pastāv vairākas karstuma viļņu definīcijas, un tas padara šo pētījumu unikālu. Līdzko apkopojām visus datus, mēs izlēmām slieksni, pie kāda cilvēki mirst, noteikt kā klimata apstākļus, kas uzskatāmi par karstuma viļņiem."

Pētījumā atklāts, ka cilvēku nāve saistāma arī ar apstākļiem, kad gaisa temperatūra nav augsta, taču ir liels gaisa mitrums, kā arī pretējos gadījumos – kad gaiss ir netipiski sauss, taču gaisa temperatūra ir augsta.

Oksfordas Universitātes atmosfēras pētnieks Daniels Mičels, kurš nav iesaistīts pētījumā, žurnālam "Popural Science" skaidro: "Šis ir ambiciozs pētījums, jo tiek mēģināts rast atbildi uz ļoti nozīmīgu jautājumu, bet es neuzskatu, ka tas tiek aplūkots no pareizās puses." Mičels uzskata, ka nāvējošā karstuma definēšana, kas balstīta nevis uz fizikas zinātni, bet literatūras izpēti, ir problemātiska.

Mičels uzsver: "Ir vairāki aspekti, kas var novest pie nāves, bet kam nav nekādas saistības ar klimatu. Labs piemērs ir Ēģiptes 2015. gada notikumi, kad karstuma viļņu laikā mira liels cilvēks skaits, taču visi mira tādās vietās kā cietums un psihiatriskā slimnīca. Iemesls ir tāds, ka karstuma viļņu laikā viņiem apkārt nebija cilvēku, kas par viņiem varētu parūpēties."

Kā pētījuma nepilnību Mičels norāda arī nākotnes tendenču prognozēšanu pēc esošajiem rādītājiem, vairākumā gadījumu balstoties uz datiem ziemeļos, neskatoties uz faktu, ka daudzas valstis, īpaši jaunattīstības valstis, ir pavisam citādas.

Mora skaidro, ka, lai arī reģionos tuvāk poliem notiks lielāka sasilšana, cilvēki tropu rajonos būs neaizsargātāki. Pat ņemot vērā, ka sasilšana šajos reģionos nebūs tik ievērojama, un cilvēki jau ir saskārušies ar potenciāli bīstamām temperatūrām veidos, kādos modernās pilsētas nav, viņi ir tuvāk slieksnim, pie kura cilvēka ķermenis padodas. Tātad pat relatīvi mazāka sasilšana var izraisīt lielākus draudus.

Neskatoties uz nepilnībām, kādas Mičels saskata pētījumā, viņš žurnālam "Popular Sciece" stāsta, ka "šis ir nozīmīgs pētījums, un kaut kādā mērā tas tomēr ir solis pareizajā virzienā''. ''Pētījums liek meklēt pielāgošanos lieliem karstuma viļņiem," viņš paudis.