Par neuzticības izteikšanu valdībai balsoja 241 deputāts, tas ir, par astoņiem vairāk nekā minimālais valdības gāšanai nepieciešamais likumdevēju skaits.
PSD atbalstu premjerministram atsauca jau 14.jūnijā, pārmetot Grindjanu ekonomisko reformu neīstenošanā Rumānijā, kas ir Eiropas Savienības (ES) otra nabadzīgākā valsts pēc Bulgārijas.
Taču Grindjanu pats atteicās atkāpties no amata, apsūdzot PSD līderi Livju Dragnju mēģinājumā sakoncentrēt visu varu savās rokās. Tāpēc partija izšķīrās par neierastu soli un ierosināja balsojumu par neuzticību pašu veidotajai valdībai.
Daži politiskie novērotāji šo sociāldemokrātu lēmumu skaidroja ar personīgo konfliktu starp Grindjanu un Dragnju.
54 gadus vecajam Dragnjam bija aizliegts kandidēt uz premjera amatu, jo viņš 2016.gada aprīlī tika notiesāts par krāpniecību vēlēšanās. Pret viņu notiek tiesas prāva par varas ļaunprātīgu izmantošanu, bet viņš šo apsūdzību noliedz.
Pēc Grindjanu stāšanās premjera amatā Dragnja turpināja ietekmēt valdības politiku. Grindjanu sākumā to pacieta, bet pēdējā laikā sāka pieņemt neatkarīgus lēmumus, kas, iespējams, noveda pie esošās krīzes.
PSD, kurai kopā ar nelielo partiju ALDE (Liberāļu un demokrātu alianse) ir vairākums parlamentā, tagad domājams ierosinās prezidentam Klausam Johannisam jaunu kandidātu premjerministra amatam.
Pēc prezidenta akcepta premjerministra kandidātam būs desmit dienas laika, lai panāktu uzticības balsojumu parlamentā savam kabinetam.
Šī ir otrā lielā krīze, ko piedzīvojusi PSD kopš nākšanas pie varas decembrī.
Februārī Rumāniju pāršalca lielākie protesti kopš padomju varas krišanas un piespieda valdību atteikties no likumprojektu, kas būtu vājinājis korupcijas apkarošanas likumus un, iespējams, būtu ļāvis Dragnjam izvairīties no kriminālvajāšanas.
2015.gadā PSD valdība bija spiesta atkāpties pēc plašiem pretkorupcijas protestiem un traģiska ugunsgrēka naktsklubā, kurā bojā gāja 64 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!