"Mans pirmais iespaids ir tāds, ka Lielbritānijas piedāvājums nesasniedz mūsu cerēto, un tas draud pasliktināt mūsu Lielbritānijā dzīvojošo pilsoņu stāvokli," pēc ES līderu samita paziņoja Tusks.
Pirms tam kritiku par Mejas piedāvājumu pauda arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
"Tas ir pirmais solis, bet ar šo soli nepietiek," uzsvēra Junkers.
Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels tikmēr Mejas piedāvāto nosauca par īpaši neskaidru. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls to atzina par "minimumu".
Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdienas vakarā norādīja, ka piedāvājums ir "labs sākums. Bet, protams, vēl ir daudz citu jautājumu".
Meja ceturtdien samitā apsolīja, ka Lielbritānijā dzīvojošie ES pilsoņi varēs tur palikt pēc "Breksita", bet noraidīja bloka aicinājumus nodot viņu tiesību pārraudzību Eiropas Tiesai.
Meja sacīja, ka jebkurš ES pilsonis, kas nodzīvojis piecus gadus Lielbritānijā, varēs iegūt pastāvīga iedzīvotāja statusu un tādu pašu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, pabalstiem un pensijām, kādu bauda Lielbritānijas pilsoņi.
Konservatīvo līdere Meja, kas cīnās par savas autoritātes saglabāšanu pēc parlamentārā vairākuma zaudēšanas pirmstermiņa vēlēšanās, tomēr noraidīja prasību nodot Eiropas Tiesai pārraudzību pār šo procesu un strīdiem, kas tajā varētu rasties.
Šobrīd Lielbritānijā dzīvo apmēram trīs miljoni citu dalībvalstu pilsoņu, bet pārējā blokā - apmēram miljons britu.
Meja iepriekš bija atteikusies garantēt Lielbritānijā dzīvojošo bloka pilsoņu tiesības, kamēr līdzīgas garantijas nav saņemtas par ES dzīvojošajiem britiem.
Pilsoņu tiesību garantēšana ir viena no pirmdien sākto "Breksita" sarunu prioritātēm, līdzās Lielbritānijas finansiālajām saistībām pret bloku jeb "Breksita rēķinam" un Apvienotās Karalistes un Īrijas robežas nākotnei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!