ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) jau pagājušā gada augustā bijis zināms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi devis rīkojumu veikt operāciju, lai palīdzētu Donaldam Trampam uzvarēt prezidenta vēlēšanās, ziņo laikraksts "The Washington Post".
Tas vēsta, ka šī izlūkošanas informācija šokējusi Balto namu, un pamudinājusi augstākā ranga drošības amatpersonas krīzes režīmā plānot, kā uz to reaģēt.
Taču, valdot pārliecībai, ka vēlēšanās uzvarēs demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, un bažām, ka varētu rasties iespaids, ka prezidents Baraks Obama manipulē ar vēlēšanām, ASV administrācija brīdinājusi Maskavu, taču nolēmusi atlikt pretpasākumus uz pēcvēlēšanu laiku, raksta "The Washington Post".
Tomēr pēc Trampa pārsteidzošās uzvaras ASV administrācijas amatpersonas nožēlojušas, ka izvairījušās no stingras rīcības, laikrakstam teikusi kāda bijusī administrācijas amatpersona.
"The Washington Post" vēsta, ka, tiklīdz saņemtas izlūkošanas ziņas par Putina nolūkiem, Baltajā namā atzīts, ka tie apdraud ASV nacionālo drošību. Izveidota slepena izlūkošanas darba grupa, lai detalizētāk noskaidrotu informāciju un izstrādātu iespējamo reakciju.
Tā kā nebija iespējams neko darīt saistībā ar vietnē "WikiLeaks" noplūdinātajām bijušās valsts sekretāres Klintones e-pasta vēstulēm, uzmanība tika pievērsta tam, vai Maskava varētu mēģināt ietekmēt prezidenta vēlēšanas, ar hakeru palīdzību ielaužoties vēlētāju sarakstos vai balsošanas mašīnās, tādējādi graujot uzticību vēlēšanu rezultātiem, raksta avīze.
Bažījoties, ka varētu vēl vairāk pasliktināt situāciju, ASV administrācija atlikusi pretpasākumu veikšanu, un vairākkārt stingri brīdinājusi Krieviju "neiet tālāk".
Pēc bijušo amatpersonu teiktā laikrakstam "The Washington Post", vismaz četri tieši brīdinājumi, kurus izteicis Obama Putinam, amerikāņu slepenā dienesta vadītājs Krievijas slepenā dienesta vadītājam, kā arī pa diplomātiskajiem kanāliem, pēc visa spriežot, bijuši efektīvi. Bijušās amatpersonas uzskata, ka Maskava atturējusies īstenot iespējamos plānus sabotēt balsošanu ASV prezidenta vēlēšanās.
"Mēs nolēmām, ka soda pasākumiem mums būs pietiekami daudz laika pēc vēlēšanām neatkarīgi no to iznākuma," laikrakstam sacījusi bijusī augsta ranga ASV administrācijas amatpersona.
Atbildes pasākumi tikuši izstrādāti jau laikus – tie ietvēruši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tādas informācijas noplūdināšsanu, kas varētu radīt diplomātiskas problēmas Putinam, kiberuzbrukumus Krievijas infrastruktūrai un citus pasākumus, taču Trampa uzvara vēlēšanās reakciju mīkstinājusi, vēsta "The Washington Post".
Decembra nogalē, kad Obamas administrācijas termiņš tuvojās beigām, no ASV tika izraidīti 35 Krievijas diplomāti un pret Maskavu tika noteiktas papildu sankcijas. Obama arī uzdevis veikt kiberielaušanos kritiski svarīgā Krievijas infrastruktūrā, un radīt priekšnoteikumus, lai nepieciešamības gadījumā tai varētu tikt veikts kiberuzbrukums, tomēr nav skaidrs, vai Tramps pēc nākšanas pie varas turpinājis īstenot šos pasākumus, raksta "The Washington Post".
Reaģējot uz "The Washington Post" publikāciju, Tramps ierakstīja tviterī: "Tikko publiskots: Obamas administrācija jau ilgi pirms 8.novembra zināja par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās. Neko saistībā ar to nedarīja. KĀPĒC?""
Savukārt intervijā telekanālam "Fox News", kas tiks pārraidīta svētdien, Tramps teica: "Ja viņam [Obamam] bija informācija, kāpēc viņš saistībā ar to neko nedarīja? Viņam saistībā ar to kaut kas bija jādara. Bet par to mēs nevaram izlasīt. Tas ir visnotaļ skumji."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
