Timmermanss: Vācija un Francija uzņemsies vadību ES integrācijā pēc 'Brexit'  (10)

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES noveda savienību eksistenciālā krīzē un devas jaunu sparu eiroskeptiķiem. Tomēr Emanuela Makrona uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās devušas ES jaunas cerības.

"Es šodien noteikti esmu daudz optimistiskāks, nekā biju pirms gada vai diviem," pirmdien intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja Timmermanss.

"Pēdējo gadu laikā, pareizi vai nepareizi, tika radīts iespaids, ka Vācija ir pārāk dominējoša. Tādēļ fakts, ka tagad apņēmīgāk iesaistās Francija, nāk par labu Eiropai kā veselumam, nāk par labu Francijai un sevišķi nāk par labu Vācijai," sacīja Timmermanss.

ES līderu sarunās Briselē pagājušajā nedēļā Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele skaidri lika saprast, ka vēlas strādāt roku rokā atlikušo 27 dalībvalstu labā.

Timmermanss sacīja, ka sīkākas detaļas būs atkarīgas no Vācijas Bundestāga vēlēšanu iznākuma septembrī.

Viņš norādīja, ka pēc visa spriežot Francija un Vācija šogad uzņemsies vadošo lomu Eiropas sadarbībā, un pārējās ES dalībvalstis arī sāk to saprast un organizēties.

"Tas, ka būs lielāka integrācija, ir neizbēgams secinājums. Bet kādās jomās? Nogaidīsim un redzēsim," sacīja Timmermanss, kā nākamos projektus minot digitālā vienotā tirgus attīstīšanu, enerģētikas piegāžu daudzveidības un ilgtspējas attīstību un taisnīgāku tirdzniecības noteikumu nodrošināšanu.

Tomēr Timmermanss piesardzīgi izteicās par eirozonas reformēšanu.

Viņš norādīja, ka stimulu Eiropai devusi arī Krievijas aktivitāte un ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no ANO Parīzes klimata vienošanās un izteikumi par NATO drošības garantijām Eiropai.

Timmermanss nekomentēja Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas plānu ES dalībvalstu pilsoņu tiesību garantēšanai, jo sniedza interviju pirms Meja publiskoja savus priekšlikumus. Taču Timmermanss uzsvēra, ka ES neesot lūgusi Lielbritāniju aiziet.

"Atbildība tagad gulstas uz viņiem, nevis uz mums. Es vēlos nogaidīt, lai viņi izklāsta savu nostāju, un tad mēs rīkosimies tālāk attiecīgi no tās," sacīja Timmermanss.

"Kaitējums būs abās pusēs. Bet centīsimies, lai kaitējums būtu pēc iespējas mazāks," viņš piebilda.

"Mēģināsim to padarīt par kooperatīvu procesu (..), un pēdējais, ko mēs vēlamies, lai tas būtu soda process, jo tā nav," uzsvēra Timmermanss.

ES dalībvalstu vienotība tiek uzskatīta par izšķirošu "Brexit" sarunās un bloka nākotnē. Taču dalībvalstu viedokļu atšķirība migrācijas, likuma varas un ES finansējuma jautājumos radījušas plaisas starp ES rietumu un austrumu dalībvalstīm.

Timmermanss vada tā dēvēto likuma varas aizsardzības procedūru, ko EK sākusi pret Poliju par tiesu varas un mediju pakļaušanu lielākai valdības kontrolei. EK paudusi bažas arī par demokrātiju Ungārijā.

Timmermanss norādīja, ka dod priekšroku dialogam, un piebilda, ka EK tāds ir ar Ungāriju, bet, diemžēl, nav ar Polijas valdību.

Timmermanss sacīja, ka gadījumā, ja Varšava neatsāks sarunas, viņš šo jautājumu vēlreiz izvirzīs apspriešanai visām 28 bloka valstīm.

Timmermanss arī noraidīja Varšavas kritiskos izteikumus, ka viņam trūkstot autoritātes, uzsverot, ka ES ir liels atbalsts šajās valstīs.

"Eurobarometer" 2016.gada nogales aptaujas dati liecina, ka visaugstākais atbalsts ES ir Luksemburgā, Īrijā un Nīderlandē, bet Grieķijā, Čehijā un Itālijā - viszemākais.

Polijā ES atbalsta 61% aptaujāto, kas ir salīdzinoši labs rādītājs, bet Ungārijā tikai 47%.

Timmermanss pauda cerību, ka Vācijas un Francijas iniciatīva dos jaunu stimulu visai ES, bet norādīja, ka ES austrumu valstis joprojām bažījas par lēmumu pieņemšanu tām aiz muguras.

"Mums tas ir jāpārvar," viņš uzsvēra, paužot cerību, ka jaunās paaudzes palīdzēs pārvarēt šo sašķeltību starp austrumiem un rietumiem.

"Aizbraucot uz manu valsti, aizbraucot uz Poliju, uz Grieķiju, uz Skandināvijas valstīm, uz Spāniju - visi, kas jaunāki par 30 gadiem, runā vienā un tajā pašā sliktajā angļu valodā, un tas ir ļoti noderīgi," piebilda Timmermanss.