Par masu slepkavību notiesātais labējais ekstrēmists Anderss Breiviks vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), apstrīdot Norvēģijas tiesas spriedumu, ka viņa cilvēktiesības nav pārkāptas, ceturtdien paziņojis Breivika advokāts Eisteins Storviks.
Breiviks pašlaik izcieš 21 gadu ieslodzījumu par 77 cilvēku selepkavību 2011. gadā.
Storviks ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Breiviks cietumā joprojām tiek izolēts no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa garīgā veselība ir apdraudēta.
Norvēģijas Augstākā tiesa 8. jūnijā noraidīja Breivika lūgumu izskatīt lietu par viņa apstākļiem cietumā, atzīstot, ka Norvēģijas varasiestādes nav pārkāpušas Breivika cilvēktiesības, izolējot viņu cietumā.
Breiviks šomēnes oficiāli nomainīja savu vārdu uz Fjotolfu Hansenu.
2011. gada 22. jūlijā Breiviks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Breiviks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012. gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Daudzi Breivika ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Breivika lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Breiviks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
