Medijs: Krievijas hakeri apsprieda Klintones e-pasta vēstules un Flinnu  (25)

"The Wall Street Journal" vēstīja, ka izmeklētāji, kuriem uzticēta lieta par Krievijas jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, izpētījuši izlūkdienestu ziņojumus par to, kā hakeri gribējuši iegūt e-pasta vēstules no Klintones servera, nodot šo informāciju starpniekam un tālāk Flinnam.

Laikraksts arī atsaucas uz Republikāņu partijas locekli Pīteru V. Smitu, kurš bijis pārliecināts, ka no Klintones servera pazudušās e-pasta vēstules nonākušas Krievijas hakeru rokās, un sāka individuālu no Trampa komandas neatkarīgu kampaņu, lai šos e-pastus iegūtu. Viņš laikrakstam apgalvoja, ka savā izmeklēšanā sadarbojies ar Flinnu.

"The Wall Street Journal" norādīja, ka nav skaidrs, vai Flinnam bija kāda loma Smita meklējumos. Flinns un Baltais nams laikraksta ziņoto nav komentējuši. Smits nomira šā gada maijā neilgi pēc sarunas ar "The Wall Street Journal".

Trampa kampaņa apgalvoja, ka Smits viņu labā nekad nav strādājis un, ja Flinns ar viņu sadarbojies, tad darījis to individuāli.

ASV Kongresa komitejas un īpašais prokurors Roberts Millers izmeklē Krievijas jaukšanos pagājušajā gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās, kurās Tramps sakāva Klintoni. Izmeklēti tiek arī Trampa kampaņas cilvēku iespējamie sakari ar Krieviju.

Krievija tiek turēta aizdomās par e-pasta vēstuļu nozagšanu no Demokrātu nacionālās komitejas un Klintones kampaņas vadītāja Džona Podestas.

Taču "The Wall Street Journal" apgalvo, ka Smits un hakeri bijuši ieinteresēti citās vēstulēs - aptuveni 33 000 e-pastu vēstuļu, kas, kā apgalvoja Klintone, tikušas izdzēstas vēl pirms vēlēšanu kampaņas. Smits, tiesa bez pierādījumiem, bija pārliecināts, ka šīs vēstules ieguvuši hakeri. Amatpersonas tikmēr apgalvo, ka nav nekādu pierādījumu par Klintones privāto e-pasta serveru uzlaušanu.

Smits laikrakstam sacīja, ka nav bijis pārliecināts par to e-pastu vēstuļu autentiskumu, kuras hakeri galu galā viņam nosūtījuši, un viņš ieteicies hakeriem nodot šo informāciju tīmekļa medijam "WikiLeaks", kas publicēja Podestam un Demokrātu nacionālajai komitejai nozagtās e-pasta vēstules.

"Mēs zinājām, ka cilvēki, kam ir šīs [vēstules], visticamāk, ir tuvu stāvoši Krievijas valdībai," sacīja Smits, kurš nomira 14. maijā 81 gada vecumā aptuveni divas nedēļas pēc intervijas sniegšanas "The Wall Street Journal".

E-pastos, ko Smits nosūtīja cilvēkiem, uz kuru palīdzību cerēja savā izmeklēšanā, vairākkārt minēts Flinns un viņa dēls Maikls G. Flinns.

Pēc Trampa stāšanās prezidenta amatā Flinns kļuva pa prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, taču drīz pēc tam tika atlaists, jo atklājās, ka Flinns maldinājis viceprezidentu Maiku Pensu par saviem sakariem ar Krievijas vēstnieku ASV.