Sestdien Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā uz mūžībā aizgājušā bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola godināšanas ceremoniju ieradušies vairāk nekā 800 cilvēku. Viņu vidū bija gan esošie, gan bijušie valstu un valdību vadītāji, politiķi, diplomāti, kā arī citi Kola politiskie laikabiedri.
Bijušais ASV prezidents Bils Klintons sestdien paziņoja, ka bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols bija cilvēks, "kura uzraudzībā patiešām sākās 21. gadsimta Eiropa". Uzrunājot bijušos un esošos pasaules līderus, kas Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā pulcējušies, lai pieminētu mūžībā aizgājušo Kolu, Klintons teica, ka bijušais Vācijas kanclers "deva mums iespēju iesaistīties tajā, kas bija lielāks par mums pašiem, lielāks par mūsu amata pienākumiem".
"Es viņu mīlēju," teica Klintons, norādot uz Kola zārku, kurš pārsegts ar Eiropas Savienības karogu. "Hilarija sacīja, ka es viņu mīlēju, jo viņš ir vienīgais, kura apetīte ir lielāka nekā man," savu sievu pieminēja Klintons, atceroties, ka daudzas reizes ar Kolu ticies Vašingtonā, kur Kols ieteicis Klintonam daudzus labus restorānus.
"Es mīlēju šo cilvēku, jo viņš vēlējās izveidot pasauli, kurā nevienam nav dominance. Pasauli, kurā sadarbība būtu labāka nekā konflikts. Kurā dažādas grupas pieņemtu labākus lēmumus nekā atsevišķi diktatori," sacīja ASV prezidents, kurš amatā bija 1993.-2001. gadā.
Mūžībā aizgājušā Kola mirstīgās atliekas no viņa dzimtās pilsētas Ludvigshāfenes sestdienas rītā nogādātas Strasbūrā, kur atrodas Eiropas Parlamenta mītne, uz tā dēvēto Eiropas godināšanas ceremoniju, kas tiek organizēta pirmo reizi. Piemiņas pasākumā pulcējušies dauzi pasaules līderi - kopumā ap 800 cilvēku.
Bijušā Vācijas kanclera zārks, kas 12 stundu laikā tiks izvadāts pa 250 kilometru maršrutu, tiks nogādāts Špejerē Reinas upes krastos, kur politiķis tiks apglabāts privātā ceremonijā ģimenes un draugu lokā.
Kols, kas tiek uzskatīts par Vācijas atkalapvienošanās tēvu un vienu no ietekmīgākajiem Eiropas integrācijas veicinātājiem, 16. jūnijā mira 87 gadu vecumā savās mājās dzimtajā Ludvigshāfenē.
Viņš Vāciju vadīja 16 gadus – no 1982. līdz 1998. gadam, sekmējot Austrumvācijas un Rietumvācijas apvienošanos pēc Berlīnes mūra krišanas. Esot kristīgo demokrātu (CDU) līderim, Kols kļuva par 20. gadsimtā visilgāk valdošo kancleru Vācijā.
Kopā ar Francijas prezidentu Fransuā Miterānu bijušais kanclers palīdzēja ieviest eiro valūtu, kuru šobrīd izmanto vairums Eiropas Savienības valstu. Kola argumenti pamudināja vāciešus atteikties no vācu markām.
Kopš 2008. gada Kols pārvietojās ratiņkrēslā, jo piedzīvoja neveiksmīgu kritienu. Savukārt 2015. gadā Kolam veica zarnu operāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!