ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons otrdien apstiprināja, ka Ziemeļkoreja pirmo reizi veiksmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti (ICBM).
"Savienotās Valstis stingri nosoda Ziemeļkorejas veikto starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu. ICBM izmēģināšana reprezentē jaunu eskalāciju draudiem Savienotajām Valstīm, mūsu sabiedrotajiem, partneriem, reģionam un pasaulei," paziņoja Tilersons.
Viņš piebilda, ka ASV "nekad nepieņems ar kodolieročiem bruņotu Ziemeļkoreju".
Valsts sekretārs arī nosauca Phenjanu par "bīstamu režīmu", solot, ka Vašingtona ANO Drošības padomē centīsies panākt "spēcīgus pasākumus", lai sauktu Ziemeļkoreju pie atbildības.
Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA tikmēr trešdien vēstīja, ka izmēģinātā raķete "Hwasong-14" var tikt aprīkota ar "lielu, smagu kodolgalviņu", kas var izturēt atgriešanos Zemes atmosfērā.
KCNA arī vēstīja, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, kurš personīgi uzraudzīja izmēģinājumu, pēc tam "paziņojis, ka amerikāņu izdzimteņi nebūs ļoti priecīgi par šo dāvanu 4. jūlijā", kad ASV svin Neatkarības dienu.
Kims arī solījis "ik pa laikam sūtīt viņiem dāvanas, lai kliedētu viņu garlaicību".
Kā vēstīts, Ziemeļkoreja paziņojusi, ka tā otrdien izdarīja savu pirmo veiksmīgo ICBM izmēģinājumu.
Raķetes "Hwasong-14" izmēģinājumu personīgi uzraudzījis Kims Čenuns, translējot ārkārtas paziņojumu, pavēstījusi Phenjanas Centrālā televīzija.
Japānas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Ziemeļkorejas ballistiskā raķete, kas tika palaista otrdien, "ievērojami pārsniegusi" 2500 kilometru augstumu, kas saskaņā ar ekspertu atzinumu atbilst starpkontinentālās raķetes nepieciešamajai trajektorijai.
Otrdien izšautās ziemeļkorejiešu raķetes lidojums ilga aptuveni 40 minūtes, un tā nolidoja 900 kilometrus līdz iekrita Japāņu jūrā Japānas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos.
Phenjana paziņojusi, ka raķete sasniegusi 2802 kilometru augstumu un pirms nokrišanas nolidojusi 933 kilometrus.
Eksperti jau atzinuši, ka šis varētu būt līdz šim veiksmīgākais Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājums un ka otrdien palaistā raķete, iespējams, spētu sasniegt Aļasku.
Satraukto zinātnieku savienības pārstāvis Deivids Raits organizācijas blogā "allthingsnuclear" norādījis, ka saskaņā ar pieejamajiem datiem, otrdien izmēģinātās raķetes lidojuma maksimālais attālums varētu būt aptuveni 6700 kilometri.
Ar to nebūtu pietiekami, lai sasniegtu zemāk esošos 48 ASV štatus vai Havaju salas, taču tas ļautu ziemeļkorejiešiem raidīt raķeti uz Aļasku, norādījis Raits.
Phenjanas kārtējais raķetes izmēģinājums izsaucis ASV prezidenta Donalda Trampa sašutuma uzliesmojumu tviterī, un viņš pieprasījis Ķīnai "vienreiz par visām reizēm pielikt šai bezjēdzībai punktu".
Iepriekš Tramps ir paziņojis, ka nepieļaus Ziemeļkorejai izstrādāt raķeti, kas varētu nogādāt līdz ASV kodolgalviņu.
Arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe pēc otrdienas izmēģinājuma atzinis, ka Ziemeļkorejas radītie "draudi nepārprotami ir pieauguši".
Tomēr joprojām pastāv šaubas, vai Phenjana spēj izgatavot tik mazu kodolgalviņu, kuru var ievietot ballistiskajā raķetē, un vai tās rīcībā ir tehnoloģijas, kas nepieciešamas raķetes kaujasspēju saglabāšanai, tai atgriežoties Zemes atmosfērā.
Tomēr nav šaubu, ka Ziemeļkorejai, kas veikusi arī vairākus kodolizmēģinājumus, kopš Kima Čenuna nākšanas pie varas izdevies panākt ievērojamu progresu savā raķešu programmā.
ANO, reaģējot uz Phenjanas kodolizmēģinājumiem un raķešu palaišanām, vērsusi pret Ziemeļkoreja vairākas sankciju kārtas.
Abe jau paziņojis, ka Ziemeļkorejas jautājumu Japānas, ASV un Dienvidkorejas līderi apspriedīs šonedēļ Hamburgā paredzētā G20 samita kuluāros.
Viņš piebildis, ka aicinās "konstruktīvākus pasākumus" īstenot arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un viņa Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.