Šveicē notikušās sarunas par sadalītās Kipras atkalapvienošanos piektdienas rītā beigušās bez vienošanās, paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
"Man ar dziļu nožēlu jūs jāinformē, ka, neskatoties uz ļoti spēcīgu visu delegāciju un dažādo pušu apņēmību un iesaisti (..) Kipras konference beidzās bez vienošanās panākšanas," viņš pavēstīja.
Gutērrešs ceturtdien risināja sarunas ar Kipras grieķu daļas prezidentu Niku Anastasiadi un viņa turku kolēģi Mustafu Akindži, kā arī tā dēvēto garantētājvalstu – Grieķijas, Turcijas un Lielbritānijas – ārlietu un Eiropas lietu ministriem.
ANO ģenerālsekretārs tomēr bija spiests atzīt, ka vienošanos nav izdevies panākt.
"Bija acīmredzams, ka delegāciju starpā noteiktos jautājumos joprojām ir liela distance, un vienošanās nav iespējama," viņš norādīja, plašāku informāciju nesniedzot.
Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Kārtējās sarunu kārtas dienaskārtības galvenais jautājums bija jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.
Anastasiada starptautiski atzītā valdība ar Atēnu atbalstu uzstāja, ka jāatsakās no valstu-garantu tiesībām uz militāro iejaukšanos, un pieprasa Turcijas militārā kontingenta izvešanu.
Savukārt Akindži un Ankara vēlējās panākt zināmu intervences tiesību saglabāšanu un ierobežota turku armijas kontingenta atstāšanu salas ziemeļdaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
