Krievijai pirmajai jāsper soļi situācijas stabilizēšanai Ukrainā, uzsver Tilersons  (67)

Tilersons paskaidroja, ka Krievijai vajadzētu izmantot savu ietekmi uz Austrumukrainā esošajiem separātistiem, lai turpmāk tiktu ievērots trauslais pamiers, kurš nemitīgi tiek pārkāpts, rimtos uzbrukumi starptautiskajiem novērotājiem, kā arī tiktu ievēroti pirms diviem gadiem noslēgtās Minskas vienošanās nosacījumi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ASV primārais mērķis ir Ukrainas teritoriālas integritātes un suverenitātes atjaunošana, kas ir priekšnoteikums ASV un Krievijas attiecību uzlabošanai.

"Krievijai ir svarīgi pirmajai spert pirmos soļus situācijas stabilizēšanai Ukrainas austrumos," preses konferencē Kijevā pauda Tilersons. "Tas ir nepieciešams, lai arī mēs varētu sākt darboties."

"Mēs aicinām Krieviju ievērot Minskas vienošanās rezultātā uzņemtās saistības, kā arī ietekmēt reģionā mītošos separātistus pār kuriem viņiem ir pilnīga kontrole," klāstīja Tilersons.

Tilersona paustā skarbums patīkami pārsteidza Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš jau ilgi izrādījis neapmierinātību par Krievijas iejaukšanos viņa vadītās valsts austrumu rajonos, vērtē "Associated Press". Porošenko pateicās Tilersonam par nerimstošo ASV atbalstu suverēnas un teritoriāli vienotas Ukrainas idejai, kā arī novērtēja viņa "simbolisko un savlaicīgo vizīti uzreiz pēc G20 valstu samita Hamburgā," kur ASV prezidents Donalds Tramps tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tramps svētdien tvītoja, ka cer uz ciešāku un konstruktīvāku sadarbību ar Krieviju. Savukārt vairāk nekā divas stundas ilgušo tikšanos ar Putinu viņš nodēvēja par lielisku. Starp abu valstu prezidentu apspriestajiem tematiem bija arī situācija Ukrainā.

Jo īpaši pateicīgs Porošenko bija par Tilersona pagājušās nedēļas lēmumu Ukrainas sarunām nozīmēt speciālu sūtni – bijušo ASV vēstnieku NATO Kurtu Volkeru, kura nostāja pret Krieviju ir uzskatāma par skarbu, norāda "Associated Press".

Volkers uzraudzīs ASV centienus Krieviju un Ukrainu mudināt pilnībā ievērot Minskas vienošanos, lai apturētu vairāk nekā trīs gadus ilgušo un vismaz 10 tūkstošus dzīvību prasījušo konfliktu starp kaimiņvalstīm. Minskas vienošanos 2015. gadā Baltkrievijas galvaspilsētā noslēdza Francijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas līderi. "Mēs esam neapmierināti par progresa trūkumu Minskas vienošanās ieviešanas procesā, tāpēc nozīmējam īpašu pārstāvi," pauda Tilersons.

Porošenko preses konferencē izteicās, ka krīzes atrisināšanai valstī nepieciešama vien Maskavas politiskā griba. "Kijeva neplānoja un nesāka šo karu. To izplānoja un sāka Maskavā. Tāpēc atslēgas miermīlīgam atrisinājumam ir noglabātas Maskavā," teica Ukrainas prezidents.

Krievija noliedz, ka aktīvi piedalītos konfliktā, taču ir norādījusi – lai iestātos miers, Kijevai jāpiekrīt politiskajām reformām, kas Ukrainas austrumu reģioniem sniegtu lielāku autonomiju, atgādina aģentūra "Associated Press".

Tilersons un citas ASV amatpersonas jau ilgāku laiku mudina Ukrainu īstenot reformas, kas apcirptu korupcijas izplatību valstī un piešķirtu valdības darbam lielāku caurspīdīgumu. "Ukraina jau ir veikusi tālu ceļu. Mēs to novērtējam, taču mums ir jāpaveic vēl daudz vairāk," teica Tilersons. "Tā visa iemesls ir Ukrainas nākotnes nodrošināšana, padarot valsti pievilcīgu investoriem un kaimiņiem Eiropā."

Vēl svētdien Porošenko vērsās pie ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutjereša, mudinot organizāciju uzņemties aktīvāku lomu Ukrainas problēmu aktualizēšanā un risināšanā. "Esam vienojušies ar ģenerālsekretāru, ka Ukrainai un pasaulei kopumā kā vēl nekad iepriekš ir vajadzīga spēcīga un pārliecinoša ANO darbība," teica Porošenko.