T-14 "Armata" ir Krievijas jaunākais un modernākais tanks, kas iemieso milzīgākās pārmaiņas valsts kaujas tehnikas attīstībā desmitgažu laikā un simbolizē Vladimira Putina Krievijas atdzimstošo militāro spēku. Kas ir "Armata", kādas ir tā spējas un ko tās nozīmē militārās stratēģijas plānošanā, ir aktuāls jautājums NATO valstīs.
T-14 izstrāde sākās 2011. gadā, un tas ir pirmais patiesi pilnībā no jauna Krievijā radītais tanks kopš T-72 izveides septiņdesmitajos gados. "Armata" patiesībā ir universāla platforma, uz kuras uzmontējama virkne jaunās paaudzes tehnikas – tanks, kājnieku kaujas mašīna, bruņutransportieris, pašgājēja artilērija un prettanku raķešu komplekss.
Jaunā tehnika pirmo reizi oficiāli tika izrādīta 2015. gada maijā militārajā parādē par godu Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā 70. gadadienai. Pirmo paraugu iespējamās tehniskās problēmas norādīja, ka tanks vēl nav pilnībā gatavs dienestam.
2016. gadā tanku "Armata" ražotāja rūpnīcas "Uralvagonzavod" pārstāvis Aleksejs Žaričs laikrakstam "Izvestija" stāstīja, ka "Armatas" izmēģinājumi norit saskaņā ar grafiku un sērijveida ražošana var tikt uzsākta jebkurā brīdī.
Savukārt Krievijas valsts tehnoloģiju ražošanas koncerna "Rostec" pārstāvis Sergejs Čemezovs intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal" pērn apgalvoja, ka T-14 tanks jau ir sērijveida ražošanas procesā.
"Uralvagonzavod" tajā pašā gadā paziņoja, ka pirmos simt "Armata" tankus Krievijas armija saņems 2017. un 2018. gadā.
Kādi precīzi ir "Armatas" parametri un spējas, publiski vēl ir miglā tīts. Atšķiras pašas Krievijas paustais un Rietumu ekspertu vērtējums. Taču iespējams, ka T-14 ir pasaulē modernākais tanks. Trīs cilvēku apkalpe, kas ir par vienu mazāk nekā vairumā Rietumvalstu tanku, ir izvietota drošā kapsulā, kamēr tornis ar šaušanas mehānismu darbojas pilnībā automātiski.
Tanka bruņas veidotas no tērauda, keramikas un kompozītmateriāliem. Tāpat "Armata" esot aprīkota ar jauna veida reaktīvajām bruņām (kontrolēta eksplozija, kas mazina ienākošā šāviņa spēku) un citām aizsardzības sistēmām, kas identificē un iznīcina šāviņus vēl gaisā, samazinot iespēju tanku iznīcināt ar vadāmajiem prettanku ieročiem.
125 milimetru gludstobra lielgabals dod iespēju šaut arī ar vadāmām prettanku raķetēm, kas var sasniegt līdz pat 12 kilometriem tālus mērķus, tostarp zemu lidojošus helikopterus. Tanks spējot pārvietoties ar ātrumu līdz pat 90 kilometriem stundā.
Izaicinājums NATO ieročiem
"Armata" ir pasaulē jaunākais tanks, kas dod iespējas tā izstrādē izmantot jaunākos tehnoloģijas sasniegumus un būs soli priekšā citiem. Salīdzinājumam, ASV varenā un par pasaulē labāko tanku uzskatītā "Abrams" M1A2 koncepts ir izstrādāts septiņdesmito gadu beigās.
Jaunā tanka uzbrukuma un aizsardzības bruņojums daudzus no NATO valstu rīcībā esošajiem prettanku ieročiem padara par novecojušiem, brīdina eksperti. Īpaši aktuāls šis jautājums ir Baltijas valstīs, kuru aizsardzība pret sauszemes uzbrukumu ir viens no aktuālākajiem NATO spēku jautājumiem.
Vairums bloka valstu tikai tagad sākušas apjaust šo problēmu, atsaucoties uz Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta analītiķi Benu Bariju, ziņo raidsabiedrība BBC.
Par to, ka T-14 rada NATO valstu bažas, liecina Vācijas plāni uzlabot savus "Leopard" tankus ar jaudīgākiem 130 milimetru lielgabaliem, kas palielinātu bruņu caursišanas spējas, raksta "The Business Insider".
Ilgākā termiņā Vācija un Francija plāno kopā izstrādāt jaunu sauszemes kaujas sistēmu, kas efektīvi risinātu T-14 radīto draudu problēmu, skaidro medijs.
Pie savu prettanku sistēmu maiņas uz modernākām ir ķērušies arī norvēģi, kas vieni no pirmajiem NATO blokā apzinājušies T-14 bīstamību. "Armata" aizsardzības sistēmas rada problēmas veselai prettanku ieroču paaudzei, tostarp amerikāņu "Javelin" raķetēm, kādas ir Norvēģijas spēku rīcībā, norāda BBC.
Oslo militārajā budžetā 24–42 miljoni dolāru paredzēti "Javelin" raķešu aizvietošanai ar citiem ieročiem, lai saglabātu aizsardzības spējas pret smagi bruņotu tehniku, atzīmē raidsabiedrība.
Bez kara pieredzes parametri vien teorētiski
Tā kā "Armata" tanks vēl nav ticis izmantots karadarbībā, visi pieejamie dati vēl ir uzskatāmi tikai par teorētiskiem, portālam "Delfi" skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks atvaļināts pulkvežleitnants Uģis Romanovs.
No pašreiz pieejamās informācijas galvenie parametri, kas būtu jāņem vērā, plānojot Latvijas aizsardzības spēju attīstību un taktiku, ir T-14 lielais šaušanas attālums, aizsardzības sistēmas un tā pārvietošanās ātrums, uzskata Romanovs.
Tanka aizsardzības sistēmas nodrošina augstu tehnikas ilgtspēju. Romanovs kā īpaši nozīmīgas izceļ T-14 termālās kamuflāžas (slāpē siltuma izstarošanu) un aktīvās aizsardzības sistēmas. Latvijas armijas rīcībā esošais modernākais prettanku ierocis ir "Spike" raķetes, kas mērķa identificēšanai izmanto termālās kameras. Līdz ar to zināmā mērā var tikt ietekmēta šī ieroča efektivitāte cīņā pret T-14, viņš atzīst.
Tāpat prettanku ieroču spējas ietekmē "Armatas" aktīvās aizsardzības sistēmas, kas pasargā tanku arī no lādiņiem, kuri krīt no augšas, atzīmē eksperts.
Savukārt tanka ātrā pārvietošanās – līdz 90 kilometriem stundā – sniedz iespēju veidot labvēlīgu taktisko situāciju un gūt relatīva pārspēka situāciju pār pretinieku, skaidro Romanovs.
Latvijas Aizsardzības ministrija uz "Delfi" jautājumu, vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir iespējas un zināms, kā cīnīties pret T-14 "Armata", norāda, ka NBS prettanku spējas tiek attīstīta atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam, un ir viena no prioritātēm valsts aizsardzībā.
NBS kaujas spējas stiprina un vienlaikus arī papildina sabiedroto klātbūtne,kas pēc Krievijas veiktās okupācijas Ukrainā Latvijā atrodas pastāvīgi, atzīmē ministrijā. Latvijas un sabiedroto bruņotie spēki regulāri kopīgi piedalās militārajās mācībās, tā veicinot spēku savietojamību.
Ministrija atgādina, ka prettanku spējas attīstība ir viena no NBS attīstības prioritātēm, kas tiek īstenota Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstības ietvaros. Šobrīd NBS rīcībā ir trīs veidu prettanku ieroči – "Carl Gustav" un prettanku granātmetēji AT4, kā arī modernās prettanku raķešu sistēma "Spike". Tuvākajos gados tiek plānots papildināt Nacionālo bruņoto spēku aprīkojumu ar papildu raķetēm, kā arī tālākas darbības "Spike" raķetēm. Turklāt "Spike" tiks iegādātas gan Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, gan Zemessardzes vajadzībām, apliecina ministrjā.
Tāpat turpinās darbs pie 2012. gadā uzsāktā NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekta īstenošanas un kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas ieviešanas. Kājnieku brigādes mehanizācija, kas sevī ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā ložmetēju, prettanku raķešu sistēmas "Spike", sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi, ir viena no prioritārajām NBS spēku attīstības plānā identificētajām spējām, uzsver iestādē.
Par NBS prettanku ieročiem var lasīt šeit.
Plaša tanku "Armata" ieviešana maz iespējama
Par T-14 spējām un projekta tālāko attīstību pilnīgas skaidrības vēl nav, pērn notikušā intervijā portālam "Delfi" skaidroja starptautiskās drošības un aizsardzības domnīcas RUSI pētnieks un Krievijas militārais eksperts Igors Sutjagins.
Potenciāli "Armata" programma ar universālām šasijām dod iespēju Krievijai sasniegt būtisku izrāvienu uz priekšu, viņš skaidro. Dažāda veida bruņojums, kas novietots uz vienādas platformas, rada paritāti armijas vienībās – visa vienības tehnika, piemēram, tanks un pārlādēšanas mašīna, virzās ar vienu ātrumu un ar vienādām caurgājības spējām.
Tāpat eksperts atzinīgi vērtē ekipāžas aizsardzību, kas nodrošina tās izdzīvošanu ļoti sarežģītos apstākļos, jo mūsdienu armijās cilvēks ir vērtība. "Bez cilvēkiem simtiem lidmašīnu jums neko nedos," salīdzina Sutjagins. Tāpat T-14 nav iznīcināms ar rokas granātmetējiem, viņš atzīmē.
"Šajā ziņā "Armata" ir ļoti daudzsološa. Uz šā pamata gaidāmas taktikas un karaspēka organizācijas izmaiņas," viņš turpina.
Taču eksperts par "absolūti nereāliem" sauc Krievijas izziņotos plānus ar "Armatas" platformas tehniku apgādāt praktiski visus bruņotos spēkus. "Krievija to nespēj finansiāli pavilkt," viņš akcentē, runājot par "Armatas" augstajām izmaksām.
"Ja mēs centīsimies pārapbruņot visu Krievijas armiju ar "Armatu", tad ir jāsaprot, ko mēs ceļam – bruņotos spēkus vai Krievijas nākotni? Naudas nav abām programmām," uzskata Sutjagins, atgādinot, ka "Armata" platformas cena jau ir pieaugusi no 200 miljoniem līdz aptuveni 300 miljoniem rubļu (4,5 miljoni eiro).
"Tādas naudas nav, tāpēc neizbēgami izveidosies situācija, ka viena daļa brauks ar "Armatu", bet citi ar T-72 B3, un apvienot tos kaujā būs vienkārši neiespējami, jo puse tiks momentā zaudēta, vai arī otra puse piesegs pirmo pusi, zaudējot savu kaujas nozīmi. Tāpēc šajā ziņā "Armata" nav panaceja," analizē eksperts.
"Šo iemeslu dēļ plaša "Armatas" ieviešana nav iespējama, bet šaurai ieviešanai nav jēgas," secina analītiķis.
Vai "Armata" ir iznīcināma?
Kamēr "Armata" aizsardzības sistēmas rada jautājumus par daudzu pašreizējo prettanku ieroču efektivitāti, neiznīcināma šī kaujas mašīna, visticamāk, nav.
"Cīnīties ar tiem ir salīdzinoši nesarežģīti, protams, atceroties, ka nekas nav vienkāršs, ja runa ir par mūsdienu tankiem," norāda Sutjagins.
Pieejamie līdzšinējā T-14 varianta tanka torņa attēli liecina, ka kritiski svarīgie aizsardzības elementi, elektronika un aktīvā aizsardzības sistēma ir vāji aizsargāta. Tiesa, ir vērojami uzlabojumi, salīdzinot ar sākotnējo versiju, skaidro militārais analītiķis.
"Šis ekipējums patiešām stāv zem divu milimetru tērauda plāksnes, zem kuras ir elektronikas bloki. Tas nozīmē, ka "Armata" principā var padarīt aklu un atbruņot ar mazkalibra lielgabala kārtu, kas brīnišķīgi caururbs divu milimetru tēraudu un sīkos gabaliņos saskaldīs dzīvībai svarīgo elektroniku," skaidroja Sutjagins.
Labi aizsargāta ekipāža izdzīvos, bet tanks var zaudēt kaujas spējas, vēl neaizbraucis līdz kaujaslaukam, ja iekļūs pārdomāti izliktā vācu kājnieku kaujas mašīnu "Marder" slēpnī, viņš modelē.
"Viņš zaudēs savus ieročus un kļūs par ļoti drošu ekipāžas pārvadāšanas rīku," domā Sutjagins.
Ir jāatceras, ka izsmeļoša informācija par T-14 tehniskajām īpašībām publiski nav pieejama, tāpat jāņem vērā, ka gala produkts var tikt pārstrādāts un uzlabots.
Atvaļinātais pulkvežleitnants Uģis Romanovs atzīmē, ka, lai arī T-14 teorētiski ir grūts mērķis jebkurai mūsdienu prettanku sistēmai, vērtēt konkrētu ieroču, piemēram, "Spike", efektivitāti cīņā pret "Armatu" ir bezjēdzīgi.
"Karadarbības iznākumu nosaka vairāki faktori. Viens no tiem, protams, ir ieroču sistēmu un kaujas tehnikas tehniskie parametri. Taču, kā vēsture rāda, skaitliski lielāka un tehnoloģiski pārāka armija ne vienmēr nozīmē uzvaru," skaidro Romanovs.
Tanki ir tikai viens no kopējās uzbrukuma sistēmas elementiem, kas nevar darboties neatkarīgi. "Līdz ar to arī gadījumā, ja mūsu prettanku sistēmas izrādītos neefektīvas pret "Armatu", var atrast netiešus veidus, kā šo sistēmas elementu neitralizēt. Piemēram, iznīcinot vadības un kontroles sistēmu, apturot apgādi vai iznīcinot kaujas atbalsta elementus," atzīmē pētnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
