Mosulas atkarošana: Svarīgākie fakti par lielpilsētas asiņaino kauju  (73)

Mosula islāmistu rokās gandrīz bez cīņas un ar iespaidīgām Irākas armijas bruņojuma un munīcijas rezervēm nonāca pirms trim gadiem – 2014. gada jūnijā. Savukārt kaujas par valsts lielāko sunnītu pilsētu ilga tikai pēdējos deviņus mēnešus.

Ilgais gaidīšanas laiks bija nepieciešams, lai pēc Mosulas ieņemšanas irākiešu spēki spētu atgūties, reformēties, pārapbruņoties un palielināt savas rindas. Lielu ieguldījumu deva ASV vadītā starptautiskā koalīcija, kura nodrošināja bruņoto spēku apmācības, kā arī turpina dot bruņojumu. Milzīgu palīdzību Irākai sniegusi arī kaimiņvalsts Irāna, izveidojot un finansējot irākiešu šiītu grupējumus, kuri pērn pārtapa par "Tautas mobilizācijas vienībām" un vismaz oficiāli nonāca Irākas militārās vadības paspārnē.

Ilgo sagatavošanos noteica arī ģeogrāfiskais faktors. Sākotnēji irākiešiem bija jāatgūst islāmistu ieņemtās teritorijas Bagdādes tuvumā. Smagas kaujas izvērtās gan par sen gāztā Sadama Huseina dzimto pilsētu Tikrītu, gan Hītu, Ramādī un tikai nepilnus 50 kilometrus no galvaspilsētas robežas esošo Falūdžu.

Iepazīstinām ar svarīgākajiem faktiem par Irākas spēku smagāko un asiņaināko operāciju pret džihādistiem:

Karadarbību Irākā neizbeigs ne Mosulas operācija, ne "Daesh" pilnīga iznīcināšana. Cīņas pamatā ir vēsturisks konflikts šiītu un sunnītu starpā, kā arī apstāklis, ka vara demokrātiskā iekārtā pieder vairākumam, kas Irākas gadījumā ir šiīti. Sunnīti, kuri reiz baudīja mazākuma diktatūras privilēģijas tagad jūtas apspiesti un nobīdīti no valsts varas.

Reliģisko dalījumu vislabāk varēja redzēt 2015. gadā, kad džihādistu iekarotās teritorijas gandrīz pilnībā sakrita ar reliģisko dalījumu valstī. Sunnītiem piederošo "Daesh" teroristu virzība apstājās vienīgi kurdu apdzīvotajās teritorijās valsts ziemeļos un šiītu apdzīvotajā valsts vidienē.

Tas vienlaikus demonstrēja, ka kurdi ir ieinteresēti un spējīgi aizstāvēt savu zemi, un to, ka Irākas armijā dominēja šiīti, kuri nav gatavi atdot savas dzīvības par sunnītu apdzīvotajām teritorijām. Tikmēr irākiešu sunnīti, it īpaši gāztajam līderim Sadamam Huseinam lojālie militāro un paramilitāro iestāžu darbinieki un biedri, izvēlējās atbalstīt džihādistus.

Īss ieskats ne tik senā vēsturē pēc ASV īstenotās Irākas okupācijas 2003. gadā ļauj saprast, kas sagaidāms turpmāk. Tūlīt pēc ASV iebrukuma paralēli Huseina brūkošajai armijai pret okupācijas režīmu cīņu uzsāka dažādi gan reliģiski radikāli, gan salīdzinoši sekulāri Irākas sunnītu grupējumi.

Tieši pret šiem grupējumiem, ne Irākas armiju ASV izcīnīja vissmagākās cīņas Ramādi, Fallūdžā, Tikrītā un Mosulā. Visās šajās pilsētās iedzīvotāju vairums bija un ir lojāli sunnītu grupējumiem, tostarp "Daesh", un eksperti jau vairākus gadus regulāri brīdina, ka karadarbība nebeigsies, kamēr netiks mainīta Irākas pārvaldes sistēma, nodrošinot sunnītu apdzīvotajiem apgabaliem noteiktu pašnoteikšanos, iepriekš atzīmēja "The Guardian".

Sašķeltību spilgti demonstrēja Irākas mediji "Daesh" ofensīvas laikā. BBC 2014. gada jūnija sākumā ziņoja, ka Irākas premjeram, šiītam Nauri al Maliki lojālie televīzijas kanāli aicināja irākiešus stāties armijas rindās, lai iztīrītu valsti no teroristiem, kamēr sunnītu mediji kaujinieku panākumus dēvēja par sacelšanos pret "Maliki armiju" un aicināja atbalstīt džihādistus.

Līdz šim nekas neliecina, ka situācija varētu strauji mainīties. Cilvēktiesību organizācijas regulāri ceļ trauksmi par šiītu lielvalsts Irānas balstīto "Tautas mobilizācijas vienību" karavīru vardarbību pret civiliedzīvotājiem no "Daesh" atkarotajās sunnītu pilsētās un ciemos. Lai gan par to draud bargi sodi, zvērības pret civiliedzīvotājiem regulāri pastrādā arī Irākas regulāro spēku karavīri. Tas tikai vairo sunnītu naidu pret centrālo varu.

Turklāt radikāliem sunnītu grupējumiem ir visas iespējas īsā laikā atkal pārņemt plašas teritorijas. "Independent" raksta, ka uzticamu karavīru Irākiešu spēkiem ir tik maz, ka valdības spēkiem ir lielas grūtības ieņemt un noturēt plašas teritorijas. Piemēram, vēl Mosulas aktīvo kauju laikā milzīgajā pilsētā karavīri bijuši sastopami tikai atsevišķos kontrolpunktos un frontes zonā, kamēr pilsētas lielākajā daļā un ap to bijis iespējams pārvietoties kilometriem tālu, neredzot nevienu karavīru.

Tas skaidro, kāpēc Irākas šķietami milzīgie bruņotie spēki vienlaikus īsteno tikai vienu lielu operāciju. Tiem pat ar visu milzīgo ASV vadītās koalīcijas, Irānas un autonomās Kurdistānas atbalstu joprojām nepietiek cilvēkresursu, lai vienlaikus dotos vairākās frontēs un vēl noturētu jau atkarotās teritorijas.

Patlaban Irākā ir vairākas kabatas, kuras kontrolē "Daesh". Visticamāk, operācijas to atkarošanai sāksies jau tuvākajā laikā, taču tām būs iespējams nozīmēt salīdzinoši daudz mazākus spēkus nekā līdz šim, jo tos prasīs Mosulas kontrole.

Ja sunnīti savos reģionos tiks pakļauti šiītu varai, kā tas jau reiz notika pēc Sadama Huseina gāšanas, ņemot vērā armijas nespēju kontrolēt situāciju un vietējo iedzīvotāju naidu pret to, radikālu grupējumu atkārtots triumfs ir tikai laika jautājums. Tam apliecinājums ir Mosulas kauja, kura par spīti svinībām, nav beigusies un, iespējams, pavisam nekad īsti nenorims.