Par spīti gandrīz 16 gadus ilgai karadarbībai Afganistānā ASV un NATO patlaban nevar lepoties ar jūtamiem panākumiem pret teroristu grupējumu "Taliban". Situācija ir pavisam pretēja – "Taliban" patlaban ir stiprāka kā jebkad, un kontrolē vai ietekmē 40% valsts teritorijas, un regulāri uzbrūk valdības kontrolētajām zemēm.
Par afgāņu džihādistu labāko draugu kļuvusi Krievija, kura pati pirms 30 gadiem bija spiesta padoties tobrīd ASV atbalstīto modžahedu priekšā. Tagad situācija ir mainījusies, un Krievijai ar "Taliban" ir kopējs ienaidnieks – Amerikas Savienotās Valstis, raksta "Vice".
Bažas par Krievijas kluso klātbūtni Afganistānā un modžahedu bruņošanu pēdējo trīs mēnešu laikā izteikušas vairākas ASV militārpersonas, atzīmē medijs. Pirmās skaļi izteiktās aizdomas par Kremļa iesaisti Afganistānā parādījās šajā pavasarī, kad Donalda Trampa administrācija nolēma valstī izvietoto 8000 karavīru kontingentu palielināt vēl par 4000. Salīdzinājumam, vēl 2011. gadā kalnainajā Centrālāzijas valstī bija izvietoti ap 100 000 karavīru.
Tā aprīlī ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa viesošanās laikā Kabulā ģenerālis Džons Niklsons žurnālistiem atklāja, ka nemaldina, sakot, ka Krievija apgādā "Taliban". Pirms viņa medijiem jau kāds anonīms avots bija norādījis, ka Krievijas piegādāti automāti tiekot izmantoti, lai uzbruktu afgāņu drošības spēkiem Helmandas, Kandahāras un Orūzgānas provincēs, turklāt ieroču piegādes paliekot aizvien biežākas. Krievija paziņoja, ka tie ir meli, kuru mērķis ir novērst uzmanību no ASV zaudējumiem valstī.
Starptautiskās sadarbības centra vecākais pētnieks Barets Rubins "Vice" skaidro, ka Kremļa un "Taliban" mērķi šajā valstī ir vienādi – iestāties gan pret "Daesh", gan ilgtermiņa ASV klātbūtni Afganistānā. Viņš skaidro, ka "Taliban" jau vairākus gadus cenšas pārliecināt ASV un citas valstis, ka viņi nerada starptautisku apdraudējumu, bet pat gatavi cīnīties ar "Daesh", un Krievija ar šādu uzstādījumu bijusi mierā.
Šis pieņēmums arī skaidro afgāņu militārpersonu ziņoto, ka centrālajā Orūzgānas reģionā "Taliban" apmācībās manīti arī maskēti Krievijas ģenerāļi. "Vienpadsmit krievi, ieskaitot divas sievietes, ģērbušies ārstu uzsvārčos četru bruņotu "Taliban" kaujinieku apsardzībā un tulka pavadīti redzēti dažādās provinces vietās," vietējam medijam stāstījis Orūzgānas policijas vadītājs Gulams Faruks.
Padomju Savienības rūgtā Afganistānas kara pieredze desmit gadu garumā no 1979. līdz 1989. gadam, kas tai maksāja desmitiem tūkstošu dzīvību un palīdzēja to novest līdz sabrukumam ir drošības garants tam, ka Krievija nekad Afganistānā neievedīs karaspēku, bet vienlaikus tai ir labas zināšanas par valsti un kontakti tajā, norāda Rubins.
Amsterdamas Universitātes Austrumeiropas studiju profesors Artēmijs Kaļinovskis uzskata, ka Krievija vēlas, lai tā reģionā tiktu uztverta nopietni, bet priekš "Taliban" Kremļa atrašanās pie sarunu galda var palīdzēt organizācijai atrasties vienlīdzīgākās pozīcijās ar Afganistānas oficiālo varu.
Tikmēr ASV, kas cenšas balstīt valdības spēkus, nespēj pasargāt tos no aizvien lielākiem zaudējumiem bruņotās sadursmēs ar džihādistiem, kas arī novedis pie aizvien lielāku spēku atkārtotas ievešanas valstī.
Vienlaikus arī Krievija nav gatava pilnībā apbruņot "Taliban", tādējādi riskējot ar Afganistānas sabrukšanu, jo, pirmkārt, tā neuzticas afgāņu džihādistu ilgtermiņa mērķiem, un, otrkārt, Krievijas galvenais mērķis ir panākt vietu pie sarunu galda, lai apšaubītu ASV vienpolāro politiku. "Krievija piegādās tikai tika daudz ieroču, lai uzturētu labas sadarbības attiecības ar "Taliban"," skaidro Kaļinovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
