Piektdien kļuva zināms, ka ASV un Krievijas dubultpilsonis Ahmetšins bija juristes Natālijas Veseļņickas pavadonis, kad viņa 2016. gada jūnijā tikās ar Trampu junioru, kurš cerēja no krievu juristes iegūt slepenu informāciju Hilarijas Klintones kompromitēšanai.
Vairāki ASV mediji raksturoja Ahmetšinu kā bijušo padomju pretizlūkošanas virsnieku, kuru dažas ASV amatpersonas tur aizdomās par sakaru turpināšanu ar Krievijas izlūkdienestu.
Ahmetšins noliedza šo apgalvojumu kā "ļaunprātīgi nepatiesu" un pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, ka viņš "nekad nav strādājis nevienā izlūkdienestā".
Trampa juniora un Veseļņickas tikšanās pērnā gada 9. jūnijā ir kļuvusi par svarīgu faktu apgalvojumiem, ka Trampa vēlēšanu kampaņa pērn sadarbojusies ar Maskavas slēptiem centieniem atņemt ASV vēlētāju atbalstu Klintonei.
Šie apgalvojumi ir pakļauti ASV Tieslietu ministrijas ierosinātai izmeklēšanai, kuru vada bijušais FIB direktors Roberts Millers.
Skandalozās tikšanās dalībnieki bija arī Trampa kampaņas menedžeris Pols Manaforts un Trampa znots Džareds Kušners, un tas apliecina, ka Trampa kampaņa bija uzskatījusi to par diezgan svarīgu.
Tramps juniors otrdien publiskoja e-pasta saraksti, kurā viņš apspriedis iespējas iegūt Hilariju Klintoni diskreditējošu informāciju. Tramps juniors atzina, ka īsi pēc šīs sarakstīšanās ticies ar krievu juristi Natāliju Veselņicku, uzskatot, ka viņa sniegs Klintoni kompromitējošu informāciju.
Trampa juniora sarakstē ar mūzikas publicistu Robu Goldstonu tika apgalvots, ka Maskavas rīcībā esot informācija, kas var "inkriminēt" demokrātu kandidāti uz prezidenta amatu sakaros ar Krieviju. Goldstons Trampam junioram rakstīja, ka šī informācija "būtu ļoti noderīga jūsu tēvam", un piedāvāja organizēt viņa tikšanos ar krievu juristi, kas arī vēlāk notika Ņujorkā Trampa tornī.
Laikraksts "Washington Post" ziņoja, ka Veseļņickas pavadoņi šīs tikšanās laikā bija Ahmetšins, kāds tulks un Goldstons.
Tramps juniors šonedēļ atzina, ka tikšanās gaitā netika iegūta nekāda noderīga informācija un "tās bija burtiski izšķiestas 20 minūtes". Viņš sacīja, ka Veseļņicka nesniedza nekādu Klintoni kompromitējošu informāciju un tā vietā centās apspriest ASV noteiktās Magņitska sankcijas pret viņas pārstāvētu Krievijas firmu.
Arī Ahmetšins ir piedalījies lobēšanā pret Magņitska sankcijām, kas noteiktas pret augstām Krievijas amatpersonām.
"Washington Post" ziņoja, ka Ahmetškins ir dienējis Krievijas armijā un var būt darbojies tās izlūkdienestā. Pats Ahmetšins šādu darbību noliedza.
"Šis apgalvojums ir ļaunprātīgi nepatiess un ir paredzēts, lai novirzītu uzmanību no manas kampaņas Kongresā" pret Magņitska likumu, sacīja Ahmetšins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
