Gibraltārs nebūs 'Brexit' upuris, paziņo premjerministrs  (2)

Jau ziņots, ka Gibraltārs līdz ar "Brexit" ieguvis sen nepieredzētu mediju un politiķu uzmanību. Tas noticis, jo pussalas iedzīvotāji uztraukušies par Spānijas kārtējiem centieniem iegūt kontroli pār Lielbritānijai piederošo teritoriju.

Premjerministrs sarunā ar britu raidsabiedrību "Sky News" klāstījis, ka viņam ar Lielbritānijas valdību Gibraltāra jautājumā "ir čuguna garantija".

Tāpat viņš paudis, ka tagad galvenais pienākums esot īstenot referenduma rezultātus un nodrošināt veiksmīgu "Brexit".

Pikardo atklāja, ka tuvākajā laikā nebūs nekādu pasākumu, kas liktu apšaubīt Gibraltāra suverenitāti. "Nav nekādu jaunu pasākumu attiecībā uz Gibraltāra suverenitāti, tas turpinās būt 100% britu," intervijā sacīja premjers.

1713. gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija pēc Mantojuma kara beigām oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pēc tam pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai tomēr jāatgriežas Spānijas pārvaldībā.

Mazajā pussalā, kuras oficiālais statuss ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, dzīvo aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, kuri, esot Lielbritānijas sastāvā, arī ir pilntiesīgi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi. Viņi arī paši veido savu pārvaldi – izvēlas parlamentu un valdību, kā arī atbild par nodokļu, banku, izglītības un veselības sistēmām neatkarīgi no Lielbritānijas. Gibraltārs savu ekonomiku balsta finanšu, azartspēļu un tūrisma nozarēs. Londona savā pārziņā paturējusi vien ārlietu un aizsardzības nozares.

Pussalas izdzīvotāji drīkst piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Uz Gibraltāru gan neattiecas kopējā ES lauksaimniecības politika, Šengenas zonas noteikumi, kā arī tas neietilpst kopējā ES muitas zonā.

2016. gada vasaras referendumā, kurā 51,9% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, Gibraltārā balsoja citādāk – 96% vēlējās palikt savienībā.