Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi ir piešķirami saskaņā ar "solidaritātes" principiem, paziņojis Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs, ļaujot noprast, ka tām Austrumeiropas valstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, varētu pienākties mazāk Briseles līdzekļu.
"Eiropā nav bēgļu krīzes. Mēs esam bagāts un milzīgs kontinents, un bēgļi vienīgi jāsadala saprātīgā veidā. Mums šodien ir solidaritātes krīze," savā Feisbuka lapā paziņojis Šulcs.
"Ir valstis, kas Eiropai saka "jā", kad tās kaut ko saņem. Taču viņi saka "nē", kad no viņiem tiek sagaidīta kāda rīcība, piemēram, jāuzņem bēgļi. Tas ir jāizbeidz. Kā kanclers es uzlikšu veto ES budžetam, kas nebūs balstīs solidaritātes principā," uzsvēris SPD līderis, kas cer pēc septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām ieņemt pašreizējās kancleres Angelas Merkeles vietu.
Jūnijā Eiropas Komisija (EK) uzsāka tiesisko procedūru pret Poliju, Čehiju un Ungāriju par atteikšanos uzņemt patvēruma meklētājus EK uzspiestās pārdales shēmas ietvaros.
Polija un Ungārija nav vispār uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju saskaņā ar EK izstrādāto pārdales shēmu, kuras mērķis ir līdz 2017. gada septembrim kopumā pārvietot 160 000 personu.
Savukārt Čehija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēdējā gada laikā.
Saskaņā ar svaigāko statistiku 2015. gada septembrī apstiprinātās shēmas ietvaros līdz šim ir pārvietoti tikai 20 000 patvēruma meklētāju.
Šī vienreizējā kvotu shēma tika apstiprināta ar tā dēvētās vairākuma procedūras palīdzību. Pret šo ieceri balsoja Čehija, Ungārija, Rumānija un Slovākija.
Slovākija pati ir vērsusies tiesā pret EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
