Baltijas valstu nacionālo partizānu vēsture pārāk ilgi noklusēta, uzsver Bijušais Zviedrijas premjers  (291)

"Mežabrāļu vēsture pieder pie mūsu Eiropas daļas jauno laiku vēstures. Tā pārāk ilgi tika slēpta," raksta Bilts.

Kā ziņots, NATO izveidojusi īsfilmu par nacionālās pretošanās kustību Baltijā - "Forest Brothers - Fight for the Baltics" ("Mežabrāļi - cīņa par Baltiju"), kas nesen ievietota interneta kanālā "Youtube". Filmā izskaidrota partizānu kustības veidošanās un iestudētas stilizētas cīņu ainas, kuras pavada bijušo nacionālās pretošanās kustību dalībnieku stāstītais par pieredzēto. Viens no intervējamiem ir bijušais latviešu partizāns Arvīds Ēriks Bluzmanis.

Krievijas Ārlietu ministrija, reaģējot uz šo īsfilmu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tajā esot runāts par "mežabrāļu organizāciju", kas sastāvējusi no Rietumu specdienestu atbalstītiem nacistu līdzskrējējiem, kuri esot vainojami desmitiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju nāvē. Faktiski Kremlis atkārtoja kādreizējās padomju varas propagandas frāzes, ar kurām tika mēģināts diskreditēt pretošanās kustību dalībniekus, rādot viņus kā nacistu kolaborantus un bandītus.

Lietuvas amatpersonas Maskavas kritiku atspēkoja, norādot, ka pati Padomju Savienība Otrā pasaules kara sākumā sadarbojās ar nacistisko Vāciju, bet partizānu karš norisinājās jau pēc nacistu režīma sakāves.

Partizānu kustība Baltijas valstīs sākās 1944. gadā, kad padomju karaspēks otrreiz okupēja Baltiju un sākās jaunas represijas, terors un piespiedu mobilizācija. No trim Baltijas valstīm visspēcīgākā pretestība padomju režīmam bija Lietuvā, kur nacionālo partizānu vienības sāka veidoties 1944. gada vasaras beigās un tajā iesaistījās aptuveni 30 000 vīru, kuri darbojās gandrīz visā Lietuvas teritorijā, izņemot pilsētas. Organizēta bruņotā pretošanās padomju okupācijai turpinājās līdz pat 1953. gada pavasarim.