Viļņas centrā esošajā Ģedimina kalnā, iespējams, atrastas 1863. gada sacelšanās varoņa Zigmunta Serakovska mirstīgās atliekas, trešdien paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija, atsaucoties uz sākotnējo informāciju.
Mirstīgās atliekas nesen Ģedimina kalna virsotnē atklājuši Lietuvas Nacionālā muzeja arheologi.
"Sākotnējie dati liecina, ka viens no mirušajiem varētu būt 1863. gada sacelšanās līderis Serakovskis," informēja ministrijā.
Jaunatklātajās kapavietās ir septiņu cilvēku mirstīgās atliekas, kas apglabātas bez pienācīgās cieņas. Mirušo rokas ir sasietas uz muguras.
Vienam no vīriešiem, kas apglabāts nostatus no pārējiem, uz labās rokas ir zelta gredzens ar gravējumu poļu valodā "Zygmund Apolonija 11 Sierpnia / 30 Lipca 1862 r" ("Zigmunds Apolonija 11. septembris/30. jūlijs 1862. gads). Serakovska sievu sauca Apolonija, un viņa bija 1863.-1864. gada poļu sacelšanās līdera Titusa Daļevska māsa.
1863. gadā tolaik 37 gadus vecajam Serakovskim Viļņas Luķišķu laukumā nāvessodu pakarot izpildīja Krievijas varasiestāžu pārstāvji.
Lietuvas Kultūras ministrijas sniegtā informācija liecina, ka arī pārējie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrastas, bija sacelšanās dalībnieki, kuriem izpildīts nāvessods.
Serakovskis, kurš dzimis Volīnijas guberņā, kas atrodas tagadējās Ukrainas rietumos, bija cariskās Krievijas armijas virsnieks. 1863. gada pavasarī viņš kļuva par vienu no sacelšanās līderiem un pasludināja sevi par Lietuvas un Kauņas vojevodu, pieņemot vārdu Dolengo. Viņš īsā laikā izveidoja apmēram 5000 vīru lielu kaujas vienību, taču cariskās Krievijas spēki to sakāva aprīļa beigās. Serakovskis, kuram krūtīs bija trāpījusi lode, tika sagūstīts. Lauka kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu pakarot.
1863.-1864. gadā Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā notika sacelšanās pret Krievijas impērijas varu. Sacelšanās nolūks bija bija atjaunot Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772. gada robežās.