Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālajiem datiem 2017. gadā līdz šim brīdim Sīrijā ir krituši 10 Krievijas karavīri, taču aģentūras "Reuters" iegūtā informācija no bojāgājušo tuviniekiem, draugiem un vietējām amatpersonām liecina, ka šajā kara plosītājā valstī šogad krituši vismaz 40 krievu karavīri un algotņi.
Šī septiņu mēnešu statistika ir ievērojams bojāgājušo skaita lēciens, ja salīdzina ar 15 mēnešu laika posmu pirms tam, kad saskaņā ar "Reuters" datiem Sīrijā gāja bojā vismaz 36 Krievijas karavīri un algotņi.
Vairums "Reuters" apzināto nāves gadījumu ir apstiprinājusi vairāk nekā viena persona, tostarp tie, kas pazina bojāgājušo un amatpersonas, skaidro aģentūra. Deviņos gadījumos aģentūra citos avotos guva apstiprinājumu sociālajos un vietējos medijos minētajiem nāves gadījumiem.
Dati gan joprojām var būt nepilnīgi, jo komandieri bojāgājušo ģimenēm iesaka klusēt par saviem tuviniekiem, aģentūrai pastāstījuši vairāku kritušo karavīru radinieki.
Patiesais Sīrijā kritušo karavīru un algotņu skaits Krievijā, kur valsts dalība šajā konfliktā medijos tiek pozicionēta pozitīvi un nākamajā gadā ir gaidāmas prezidenta vēlēšana ar prognozējamu Vladimira Putina uzvaru, ir sensitīvs jautājums.
Jāatgādina, ka trīs mēnešus pirms Krievija sāka militāro operāciju Sīrijā, Putins izdeva dekrētu, ar kuru Krievijas armijas zaudējumi miera laikā ir pasludināti par valsts noslēpumu. Maskava nesniedz pilnu informāciju par zaudējumiem, bet atsevišķus nāves gadījumus atklāj.
Oficiālo un žurnālistu datu nesakritība varētu būt skaidrojama arī ar faktu, ka Krievija oficiāli nav atzinusi, ka līdzās armijai Sīrijā karo arī tā sauktās privātās militārās kompānijas algotņi. Šādas prakses atzīšana nozīmētu, ka ir pārkāpti pašas Krievijas likumi, kas civilpersonām aizliedz doties kā algotņiem karot uz ārzemēm, norāda "Reuters".
Krievijas Aizsardzības ministrija par "Reuters" savāktajiem datiem komentāru nesniedza. Savukārt Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs trešdien paziņoja, ka Sīrijā karojošie Krievijas pilsoņi ir brīvprātīgie, kuriem nav nekāda sakara ar Aizsardzības ministriju un valsti.
Krievija Sīrijas konfliktā iesaistījās 2015. gada septembrī, mainot kara gaitu par labu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkiem, kuri atradās uz sabrukuma robežas.
Maskava līdz šim jau ir noliegusi izskanējušās aplēses par Sīrijā kritušo Krievijas karavīru skaitu, taču daži nāves gadījumi neuzkrītoši ir atzīti mēnešiem pēc karavīru un algotņu bojāejas, norāda "Reuters". Kritušo ģimenes ir saņēmušas pēc nāves piešķirtus apbalvojumus un vietējās varasiestādes bojāgājušo vārdos dažkārt ir nosaukušas šo karavīru kādreiz apmeklētās skolas.
No 40 "Reuters" apzinātajiem kritušajiem 17 bija karavīri, bet 21 privātās kompānijas algotņi. Atlikušo divu personu statuss nav skaidrs. Vairāk par "Reuters" atklāto var lasīt šeit.
"Delfi" jau ziņoja par atsevišķu Krievijas mediju izpētīto, ka Krievija slēpj patieso Sīrijā bojāgājuši karavīru skaitu, izmantojot tā sauktās privātās militārās kompānijas "Vagner" pakalpojumus, kura gan neesot oficiāli reģistrēta.
Šī formējuma eksistenci apliecinot arī Vladimira Putina parakstīti dokumenti un ziņas par kritušajiem algotņiem, kuri pēc nāves saņēmuši valsts apbalvojumus. Vēl pirms gada medijs RBK ziņoja, ka Sīrijā karojuši ap 2500 krievu algotņu, no kuriem krituši no 27 līdz pat 100 cilvēki. Bojāgājušo radinieki saņemot piecu miljonu rubļu (68 000 eiro) kompensāciju ar nosacījumu par klusēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
