Krievijas TV sižetā desantnieku dienas žurnālista sitējs pārtop par 'ukraini'  (217)

2. augustā, kad Krievijā tiek atzīmēta Gaisa desanta karaspēka diena jeb tautas valodā vienkārši desantnieku diena, NTV žurnālists Ņikita Razvoržajevs Maskavā veidoja jūsmīgu sižetu par šīs dienas svinētājiem.

Svētku tiešraides prieku izjauca kāds manāmi iereibis vīrietis, kurš ar saucieniem "Mana valsts!" un "Sagrābsim Ukrainu!" ienāk kadrā un pēc žurnālista lūguma paklusēt nekavējoties sit viņam pa seju.

Taču Kremļa propagandas rupora RT sižetā (šeit) par šo incidentu notikušais pagriezts nedaudz citā gultnē, iereibušo vīrieti no Ukrainas "iekarotāja" un Krievijas patriota pārvēršot par Krievijas pretinieku.

"Filmēšanas laikā kadrā ienāca cilvēks un ar lamu vārdiem iesaucās "Krievija ir pī, pī, pī, jo sagrāba manu zemi", iesita korespondentam pa seju un vienkārši aizgāja," RT sižetā stāsta NTV operators, iespējams, liekot noprast, ka uzbrucējs varēja būt ukrainis.

Tikmēr oriģinālajos NTV kadros, kas gan neiekļuva tiešraidē, redzams, ka agresīvais vīrietis vēl promejot paziņo: "Mana zeme! Ko gribu, to daru!"

Uzbrucējs tajā pašā dienā tika aizturēts un varasiestādes paziņoja, ka ar desantniekiem viņam nav nekāda sakara.

Zīmīgi, ka iereibušajam vīrietim mugurā redzams krekls ar uzrakstu "Oplot". Tā sauc prokrievisko organizāciju, kas Ukrainā iestājās pret Eiromaidana protestiem, uzbruka to dalībniekiem un pauda atbalstu prokremliskajiem separātistiem valsts austrumos.

Ar Krievijas atbalstu Ukrainas teritorijā pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" vadītājs Aleksandrs Zaharčenko bijis kustības "Oplot" Doņeckas līderis.

Kustības "Oplot" vadītājs Jevgeņijs Žiļins pēc Maidana revolūcijas uzvaras no Ukrainas aizbēga un 2016. gada septembrī Maskavā tika noslepkavots.

Vēstīts, ka 2013. gada nogalē Ukrainā sākās pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību vērsti tautas protesti, ko sākotnēji izraisīja viņa pēkšņā atteikšanās parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), tā vietā izvēloties ciešāku sadarbību ar Krieviju.

2014. gada februārī, kad protestu apspiešanas mēģinājumi pārvērtās asinspirtī, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, savukārt Maskava ķērās pie Krimas pussalas okupācijas un aneksijas plāna. Tam sekoja Krievijas atbalstītu separātistu sacelšanās Ukrainas austrumos, kas pārauga bruņotā konfliktā ar Ukrainas spēkiem.

Lai gan karš Ukrainā nav rimies joprojām, Krievija oficiāli turpina noliegt, ka būtu saistīta ar šo karu, ka apbruņotu un apgādātu kaujiniekus, lai gan par to ir bijusi virkne liecību. Krievijas valsts kontrolētie mediji tikmēr izvērš pret Ukrainu vērstu propagandu.