Spānija sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) neizvirzīs nosacījumu, ka tai ir jāatgūst Gibraltārs, intervijā konservatīvajam laikrakstam "ABC" apliecinājis Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss.
Ministrs sacīja, ka negrib apdraudēt vienošanos, pieprasot Gibraltāra statusa maiņu, ko Lielbritānija, domājams, neakceptēs.
"Es negrasos panākt, ka vienošanās starp ES un Lielbritāniju ir iespējama tikai gadījumā, ja tiek atgūta suverenitāte pēr Gibraltāru," sacīja Dastiss.
Viņš piebilda, ka Madrides priekšlikums par kopīgu suverenitāti, kas paredz, ka teritorijas iedzīvotājiem līdzās Lielbritānijas pilsonībai ir arī Spānijas, joprojām ir spēkā.
"Mēs centīsimies pārliecināt gibraltāriešus, ka šo ceļu ir vērts pētīt un ka arī viņi no tā gūs labumu," norādīja ministrs.
Gibraltārieši šo priekšlikumu jau ir noraidījuši 2002. gada referendumā, un viņi vēlas palikt zem britu karoga, neraugoties uz to, ka 96% nobalsoja par palikšanu ES.
Gibraltārs, kurā ir 32 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Lielbritānijas un Spānijas attiecībās kopš 1704. gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki. Pēdējo gadu laikā, kopš pie varas Spānijā ir konservatīvā Marjano Rahoja valdība, saspīlējums ir saasinājies.
1713. gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Spānijas suverenitātē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
