Krievijas armija ceturtdien aizvadīja militārās mācības Baltijas jūrā un Kaļiņingradas piekrastē, izmēģinot karavīru izsēšanos krastā ar kaujas lidmašīnu un helikopteru atbalstu.
Mācībās piedalījušies vairāk nekā 2000 karavīru, aptuveni 20 kuģi un 100 sauszemes transporta vienību, liecina Krievijas Aizsardzības ministrijas dati.
Militarizētajam Krievijas eksklāvam Kaļiņingradai ir stratēģiska nozīme. Krievijas militārā aktivitāte reģionā, kas robežojas ar Baltijas jūru, Lietuvu un Poliju, rada bažas Varšavā un Viļņā. Krievija reģionā līdzās citam bruņojumam ir izvietojusi kodolgalviņām piemērotās "Iskander" raķetes, kas spēj sasniegt daudzas Eiropas pilsētas.
Tāpat Baltiju satrauc iespējamība, ka no Kaļiņingradas Krievijas spēki var potenciāli mēģināt ieņemt tā saukto Suvalku koridoru un, savienojot Kaļiņigradu ar Baltkrieviju, izolēt Latviju, Lietuvu un Igauniju no pārējās Eiropas, apgrūtinot NATO papildspēku ierašanos.
Papildu bažas NATO austrumu flanga valstīs rada septembrī gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad 2017", kuru laikā Baltkrievijā ieradīsies ievērojams skaits Krievijas karavīru.
"Zapad" laikā ASV uz Baltiju paredzējusi nosūtīt papildu 600 savu karavīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!