Delfi foto misc. - 55001
Foto: Reuters/Scanpix

Vācijas palīdzības organizācija "Sea Eye" svētdien paziņojusi, ka aptur migrantu glābšanas operācijas Lībijas piekrastē, paužot bažas par šonedēļ paziņoto Lībijas lēmumu neļaut migrantu glābšanā iesaistītajiem ārvalstu kuģiem iebraukt "meklēšanas un glābšanas zonā" šīs valsts piekrastē.

Kā norādīts "Sea Eye" paziņojumā, organizācija minēto lēmumu pieņēmusi "ar smagu sirdi", ņemot vērā Lībijas valdības "klajos draudus pret privātām nevalstiskajām organizācijām(NVO)".

Dienu iepriekš Starptautiskā medicīnas labdarības organizācija "Ārsti bez robežām" ("Medecins sans frontieres", MSF) pavēstīja, ka pārtrauc izmantot savu lielāko kuģi šai reģionā, ņemot vērā, ka apstākļi kļūst "aizvien nelabvēlīgāki glābšanas operācijām".

Kā ziņots, Lībijas karaflote ceturtdien brīdināja migrantu glābšanā iesaistītos ārvalstu kuģus un citus ārzemju kuģus turēties ārpus piekrastes "meklēšanas un glābšanas zonas", ja vien tie nav saņēmuši atļauju no Lībijas varasiestādēm. Flotes preses pārstāvis Ajubs Kasims paziņoja, ka Lībija "vēlas sūtīt skaidru vēstījumu visiem tiem, kas pārkāpj Lībijas suverenitāti un nerespektē krasta apsardzi un floti", bet nekonkretizēja, cik liela ir tās izveidotā "meklēšanas un glābšanas zona".

Pēc viņa teiktā, jaunie pasākumi vērsti pret nevalstiskajām organizācijām, "kas izliekas, ka vēlas glābt nelegālos imigrantus".

Lībijas varasiestādes apsūdz palīdzības organizācijas, ka to glābšanas operācijas jūrā faktiski palīdz cilvēku kontrabandistiem un traucē apturēt nelegālo migrāciju šai maršrutā.

"Šādos apstākļos turpināt mūsu glābšanas darbu šobrīd nav iespējams. Tas būtu bezatbildīgi pret mūsu apkalpēm," svētdien izteicies "Sea Eye" dibinātājs Mihaēls Bušeiers, vienlaikus atzīstot, ka tādējādi briesmām tiks pakļautas migrantu dzīvības.

Saskaņā ar "Sea Eye" datiem kopš pagājušā gada aprīļa organizācija palīdzējusi izglābt aptuveni 12 000 cilvēku dzīvības.

Svētdien Kasims uzsvēris, ka Lībijas lēmums noteikt "meklēšanas un glābšanas zonu" atbilst starptautisko tiesību normām.

Tikmēr Itālijas ārlietu ministrs Andželīno Alfāno izteicis atzinību Lībijai par tās centieniem ierobežot migrantu plūsmu.

Lībijas valdība "ir gatava noteikt meklēšanas un glābšanas zonu savos ūdeņos, sadarboties ar Eiropu un investēt savā krasta apsardzē," viņš svētdien sacījis laikrakstam "La Stampa". "Tas ir signāls, ka līdzsvars Vidusjūrā atjaunojas."

Savukārt cilvēktiesību aizstāvji brīdinājuši, ka migranti, kas spiesti atgriezties Lībijā, varētu saskarties ar nehumānu attieksmi.

Pati Itālija, kas šogad iznesusi lielāko migrantu krīzes smagumu Eiropā, nesen pieprasīja, lai nevalstiskās organizācijas paraksta jaunu "uzvedības kodeksu" migrantu glābšanas operācijām Vidusjūrā, kas aizliedz NVO kuģiem iebraukt Lībijas ūdeņos, ja migrantu dzīvības nav apdraudētas, un sazināties ar cilvēku kontrabandistiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!