Kuveita nav oficiāli minējusi nedz piesārņojuma avotu, nedz tā apmērus, vienīgi norādījusi, ka notikušais, domājams, nav saistīts ar tās naftas atradnēm.
Tikmēr Kuveitas mediji, atsaucoties uz naftas nozares ekspertiem, vēsta, ka piesārņojums acīmredzot radies no veca, 50 kilometrus gara naftas vada, kas sākas Hafdži pilsētā Saūda Arābijā, pie abu valstu robežas.
Kuveitas Vides pārvaldes izplatītajos videomateriālos redzams, ka izplūdusī nafta klāj piekrasti un veido garus plankumus uz ūdens virsmas Ras az Zūras rajonā valsts dienvidos.
Piesārņojums apdraud kuģu ceļus, kā arī elektrostacijas un ūdenssaimniecības objektus Kuveitas piekrastē.
Avārijas dienestu darbinieki cenšas apturēt plankumu izplatīšanos, izvietojot bonas. Kuveita norāda, ka tai palīdz speciālisti no ASV naftas kompānijas "Chevron".
Pēc ekspertu teiktā, Ras az Zūras piekrastē ūdenī varētu būt izplūduši līdz 35 000 barelu jēlnaftas.
Kuveita šajā rajonā būvē lielu naftas kompleksu 30 miljardu dolāru vērtībā, kas ietvers arī naftas pārstrādes rūpnīcu ar jaudu 615 000 bareli dienā.
Saūda Arābija un Bahreina tikmēr norāda, ka piesārņojums nav sasniedzis to ūdeņus, bet Saūda Arābijas varas iestādes aktivizējušas avārijas situācijas rīcības plānu un veic novērojumus no gaisa, vēsta šīs valsts oficiālā ziņu aģentūra "Saudi Press Agency".
1991. gadā, Persijas līča kara laikā, šai reģionā Irākas spēki, kas bija okupējuši Kuveitu, aizdedzināja naftas urbumus, atkāpjoties no ASV vadītās koalīcijas uzbrukuma.
Nelielā Kuveita ir Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dalībvalsts. Lēsts, ka tai ir sestie lielākie naftas krājumi pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!