Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs pirmdien publicētā rakstā ierosinājis sadalīt Kosovu atbilstoši iedzīvotāju etniskajam sastāvam un atdalīt no tās serbu apdzīvoto ziemeļdaļu.
Šis priekšlikums ir novirzīšanās no līdzšinējā Belgradas oficiālā kursa, saskaņā ar kuru Kosova joprojām tiek uzskatīta par Serbijas teritorijas sastāvdaļu, par spīti tās vienpusējā kārtā pasludinātajai neatkarībai.
"Pastāv divi pamatviedokļi par Kosovu. Visa Kosova ir Serbija, vai arī – viss ir zaudēts un jāatzīst neatkarīga albāņu Kosova," laikrakstā "Vecernje Novosti" publicētajā komentārā norāda Dačičs.
Kosova neatkarību pasludināja 2008. gadā, un līdz šim to jau atzinušas 114 valstis, taču Serbijas sabiedrotā Krievija bloķējusi tās uzņemšanu ANO.
Belgrada sākotnēji atteicās stāties jebkādās attiecībās ar Prištinas varasiestādēm, taču bija spiesta piekāpties Eiropas Savienības (ES) spiedienam, lai varētu uzsākt sarunas par iestāšanos blokā, un piekrita ar Briseles starpniecību organizētajām sarunām par Serbijas un Kosovas attiecību normalizāciju.
Lai gan abas puses panākušas vienošanos tādos jautājumos kā transports, enerģētika, tirdzniecība un izglītība, šīs vienošanās lielā mērā vēl nav īstenotas, un Belgrada līdz šim kategoriski noraidījusi jebkādu iespēju pat apsvērt jautājumu par Kosovas suverenitāti.
Taču Dačica priekšlikums, ar kuru ārlietu ministrs nācis klajā pēc prezidenta Aleksandra Vučiča solījuma uzsākt Serbija "iekšējo dialogu" Kosovas jautājumā, paredz atkalapvienošanos tikai ar Kosovas ziemeļdaļu, kuru kompakti apdzīvo serbu minoritāte, kā arī īpašas autonomijas statusa piešķiršanu Kosovas teritorijā esošajiem serbu pareizticīgo klosteriem.
Tomēr sagaidāms, ka Kosovas albāņi šo ideju noraidīs. Arī ES un ASV iepriekš noraidījušas jebkādas robežu izmaiņas Balkānos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
