Krievijā atrodas no septiņām līdz 20 raķetēm "Ciklon-2" un "Ciklon-3" ar Ukrainā izgatavotajiem dzinējiem "RD-250", par kuru iespējamu nonākšanu Ziemeļkorejā pirmdien rakstīja avīze "The New York Times", paziņojis Ukrainas kosmosa aģentūras vadītāja pienākumu izpildītājs Jurijs Radčenko.
"Pēc operatīvās informācijas, Krievijai šodien ir no septiņām līdz 20 raķetēm "Ciklon-2" un "Ciklon-3", tām ir šie dzinēji ["RD-250"]. Dokumentācija ir," sacīja Radčenko.
Pēc viņa teiktā, šos dzinējus agrāk izgatavoja Ukraina un tie tika piegādāti Krievijai raķetēs atbilstoši Krievijas kosmosa programmai.
Vienlaikus Radčenko uzsvēra, ka šobrīd Ukrainai nav nekādu iespēju izgatavot un piegādāt šādus dzinējus. Viņš neizslēdza iespēju, ka šie dzinēji Ziemeļkorejā varēja nokļūt tieši no Krievijas.
"No esošajiem izstrādājumiem viņi (krievi) var šos dzinējus piegādāt jebkam. Tas nav izslēgts, ņemot vērā Krievijas un Ziemeļkorejas partnerattiecības," norādīja Radčenko.
Kā teikts "The New York Times" publicētajā Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta eksperta Maikla Elemana atzinumā, Ziemeļkorejas nesenais straujais progress tāla darbības rādiusa raķešu izstrādē, šķiet, saistīts ar Padomju Savienības izstrādātu raķešu dzinēju ieguvi no kādas rūpnīcas Ukrainā.
Elemans uzskata, ka nesenajos Ziemeļkorejas izmēģinājumos pārbaudītajās raķetēs izmantoti padomu dzinēji "RD-250", ko savulaik ražoja Dņipro "Južmaš" rūpnīcā, kas atrodas tagadējās Ukrainas teritorijā.
Šos dzinējus Ziemeļkoreja, iespējams, ieguvusi, uzpērkot rūpnīcas strādniekus un ar organizētās noziedzības grupējumu palīdzību kontrabandas ceļā izvedot tos no Ukrainas.
Dņipro atrodas Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā aptuveni 150 kilometrus no frontes līnijas ar Krievijas atbalstītajām teroristu bandām, kas sagrābušas daļu teritorijas valsts austrumos.
Reaģējot uz laikrakstā "The New York Times" publicēto informāciju, gan Kijeva, gan "Južmaš" vadība tās kategoriski noliegusi, paziņojot, ka rūpnīcā kopš Ukrainas neatkarības pasludināšanas nav ražotas militārās raķetes un ka tai nav nekāda sakara ar Ziemeļkorejas raķešu programmu.
Tomēr tas nav pretrunā ar eksperta atzinumu, kurā teikts, ka savulaik saražotie dzinēji pēc PSRS sabrukuma, iespējams, palikuši noliktavās vai nu Ukrainas, vai arī Krievijas teritorijā.
Ziemeļkorejiešu aģenti būtu varējuši uzpirkt šādas noliktavas apsargus un pēc tam ar organizētās noziedzības palīdzību vairākus desmitus nozagto dzinēju pa dzelzceļu caur Krieviju nogādāt līdz Ziemeļkorejai, teikts eksperta atzinumā.
Kā uzsvēris Elemans, tas nebūt nenozīmē, ka šajā darījumā būtu iesaistītas Ukrainas varasiestādes vai "Južmaš" vadība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
