Irākas Kurdistānas reģiona plāns par neatkarības referenduma sarīkošanu var novest pie pilsoņkara, trešdien brīdināja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu.
"Šajā valstī, kas pieredzējusi tik daudzas problēmas, referendums par neatkarību var situāciju padarīt vēl ļaunāku," raidorganizācijai "TRT Haber" sacīja ministrs. "Lai Dievs pasarga - tas var novest pat pie pilsoņkara," viņš piebilda.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.
Ankaras bruņotie spēki jau trīs desmitgades Turcijas dienvidaustrumos karo pret bruņotajiem kurdu separātistiem.
Atbilstoši atsevišķām aplēsēm, ceturtdaļa no Turcijas 80 miljoniem iedzīvotāju ir kurdi.
Ankara pēdējo gadu laikā izveidojusi ciešas saites ar Irākas Kurdistānas reģionālo valdību, tomēr izturas nervozi pret reģiona neatkarības centieniem.
Turcijas valdība ar bažām vēro notikumus Sīrijā, kur valsts ziemeļdaļā izveidojies "de facto" autonoms kurdu reģions, bet ASV atbalstītie Sīrijas kurdu bruņotie formējumi kļuvuši par vērā ņemamu militāru spēku.
25. septembrī Irākas Kurdistānā plānoto referendumu kritizējusi gan Irākas centrālā valdība, gan vairākas Rietumu valstis. ANO brīdinājusi, ka nekādā formā neiesaistīsies referenduma procesā.
Irākas kurdu reģions jau šobrīd bauda plašu autonomiju - tam ir arī savs parlaments un karaspēks.
Kopš 2003. gadā ASV iebrukuma rezultātā tika gāzts Irākas diktatora Sadama Huseina režīms, attiecības starp Bagdādi un kurdu reģionu ir saspīlētas vairāku jautājumu dēļ, arī attiecībā uz naftas peļņu un kontroli atsevišķos reģionos, piemēram, ar naftas resursiem bagātajā Kirkūkā.
Jautājumu par neatkarības referendumu pēdējo gadu laikā Irākas kurdu līderi piesaukuši pastāvīgi, taču starp pašiem kurdiem nevalda vienprātība un autonomo apgabalu plosa starppartiju cīņas.