Lielbritānija trešdien paziņojusi, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) netiks atjaunoti robežkontroles punkti uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, un paudusi apņēmību saglabāt brīvās ceļošanas zonu, kuru veido Apvienotā Karaliste un Īrija.
Tas nozīmē, ka arī pēc tā dēvētā "Breksita" ES pilsoņi varēs bez robežkontroles ieceļot Lielbritānijā, šķērsojot Īrijas robežu ar Ziemeļīriju.
"Uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju ne no vienas puses nedrīkst būt jebkāda veida fiziskās robežas infrastruktūras," uzsvēra Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.
Tomēr dokumentā, kurā izklāstīts Londonas viedoklis par situāciju uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, Lielbritānijas valdība tomēr uzsvērusi, ka tā spēs kontrolēt imigrāciju, jo "imigrācijas kontrole nekad nav nozīmējusi vienīgi iespēju novērst un kontrolēt Apvienotās Karalistes fiziskās robežas šķērsošanu".
Valdība uzsvērusi, ka imigrācijas kontroles neatņemama sastāvdaļa ir arī iespēja kontrolēt piekļuvi Lielbritānijas darba tirgum un sociālās aizsardzības sistēmai.
Vienlaikus "Breksita" departaments atzinis, ka būs nepieciešami "bezprecedenta" risinājumi, lai saglabātu atvērtās robežas sniegtās priekšrocības.
Departaments norādījis, ka nākotnē "muitas sadarbība" starp Lielbritāniju un ES varētu likvidēt robežkontroles nepieciešamību, nodrošinot netraucētas robežas šķērsošanas iespējamību.
Priekšlikumi par Ziemeļīrijas robežu izteikti, Lielbritānijas valdībai gatavojot dokumentu paketi nākamajai "Breksita" sarunu kārtai, kas paredzēta augusta beigās Briselē.
Īrijas valdība jau atzinīgi novērtējusi Lielbritānijas apņēmību "izvairīties no cietās robežas" un norādījusi, ka Londonas priekšlikumi tiks rūpīgi izvērtēti.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Annika Breitharta paziņojusi, ka Londonas nostājas formulēšana "Breksita" sarunām ir "pozitīvs solis", kas ļaus panākt progresu sarunu procesā.