Krievijai saglabājot ietekmi dažās postpadomju telpas valstīs, Eiropā veidojas jauns dzelzs priekškars, uzskata bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kas otrdien piedalās Viļņas Universitātē notiekošajā augsta līmeņa konferencē par reģionālo drošību.
Pēc viņa teiktā, Eiropai pagaidām nav vienota plāna, kā cīnīties ar Maskavu, bet uzvarai šajā cīņā nepietiek ar diplomātiskajiem centieniem vai sankcijām vien.
"Ja mūsu diskusijā piedalītos [kādreizējais Lielbritānijas premjerministrs] Vinstons Čērčils, viņš teiktu: Cienījamie politiķi, paraugieties uz Eiropas politisko karti. Vai jūs nesaskatāt šo dzelzs priekškaru no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai?," sacījis Juščenko, pārfrāzējot pazīstamā valstsvīra 1946.gadā izteikto apgalvojumu, ka "no Ščecinas pie Baltijas līdz Triestei pie Adrijas pāri visam kontinentam ir nolaidies dzelzs priekškars", kas saskaņā ar vienas vēsturnieku daļas uzskatu ievadīja Auksto karu starp Rietumiem un Padomju Savienību.
Pašreizējo situāciju Eiropā bijušais Ukrainas valsts vadītājs raksturojis kā "Āzijas feodālisma konfliktu ar Eiropas demokrātiju".
Pēc viņa teiktā, Krievija izraisījusi sešus konfliktus Eiropas austrumos.
"Kad mēs sapratīsim, ka visi šie notikumi, kurus mēs analizējam Eiropas austrumos, faktiski neiekļaujas vienas valsts kartē, ka tie ir ģeopolitiski konflikti, mēs ar jums ļoti viegli nonāksim pie loģiskas atziņas - ģeopolitiski konflikti risināmi ar ģeopolitiskiem instrumentiem," piebildis Juščenko.
Runājot par Krievijas 2014. gadā veikto Krimas aneksiju un tās sniegto atbalstu prokremliskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, viņš nosodījis Eiropas politiķus, kuri vairās nosaukt Maskavu par agresori.
"Mums vēl pietrūkst solidaritātes, kā novērtēt šo situāciju Eiropā un Ukrainā. (..) Solidaritātes trūkums mūs novedis (..) pie tā, ka mums nav solidāra plāna, kā ar šo ļaunumu cīnīties," izteicies bijušais Ukrainas prezidents, kurš uzskata, ka Krievijas apturēšanai nepieciešami arī militāri līdzekļi.
"Lai noregulētu to, kas norisinās Eiropā, mums nepieciešama gan diplomātiskā, gan militārā, gan finansiālā, gan ekonomiskā, gan sankciju, gan humanitārā komponente," norādījis Juščenko, kas bija Ukrainas prezidents laikā no 2005. līdz 2010. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
