Vācijas prezidents: pienācis laiks parādīt ES iedzīvotājiem, ka Savienība tiem ir izdevīga  (49)

Vācijas prezidents norādīja, ka tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar ES, tostarp jautājumi par to, ar kādiem izaicinājumiem šobrīd ES jāsaskaras. Viņš apliecināja, ka Eiropa ir kopīga un svarīga vērtība gan Latvijai, gan Vācijai, un šobrīd vēl esot pāragri teikt, ka Eiropas krīze būtu pārvarēta, tomēr jau ilgāku laiku redzamas arī pozitīvas tendences. Viņaprāt, vairs nav laika runāt par reformām, bet ir jārīkojas, lai parādītu ES iedzīvotājiem, ka Savienība tiem ir izdevīga.

"Migrācijas, drošības un izaugsmes un citos jautājumos ES kontekstā esam vienisprātis ar Latviju, un par to esmu pateicīgs. ES ir dažādi jautājumi, par kuriem būtu pamats raizēm. Patlaban cīnāmies par to, lai kopīgas vērtības atbalstītu visas ES dalībvalstis un jāved sarunas ar atsevišķām dalībvalstīm un tās jāveido vēl intensīvākas, nevis jāpārtrauc," sacīja Šteinmeiers.

Vācijas prezidents pauda pateicība par iespēju atgriezties Rīgā un uzņemšanu Latvijas galvaspilsētā tieši 23. augustā, zinot, cik šis datums daudziem ir "jūtīgs". "23. augusts 1939. gadā bija zemākais punkts Latvijas un Vācijas attiecībās, bet tas tomēr ir arī datums, kurā atceramies par Baltijas ceļu, kas notika laikā, kad citiem vel nebija drosmes piecelties brīvības un demokrātijas vārdā," norādīja Šteinmeiers.

Vācijas prezidents arī centās kliedēt reģiona valstu bažas, ka "Nord Stream 2" projekts tiktu īstenots neskatoties uz Eiropas Komisijas (EK) iespējamiem aizliegumiem vai Baltijas valstu un Polijas bažām. Viņš pauda pārliecību, ka ES pastāvēs uz to, lai "Nord Stream 2" sakarā Eiropā spēkā esošie normatīvie akti tiktu ievēroti, un uzsvēra, ka "Nord Stream 2" nav Vācijas valsts projekts, bet gan privātu uzņēmēju projekts, tādēļ Vācija ir ieinteresēta, lai tiktu ievērotas Eiropas tiesības.

Abu amatpersonu tikšanās laikā pārrunāts arī Vācijas ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā. Šajā sakarā Vācijas prezidents sacīja, ka Vācija īpaši saprot, ko Latvija un pārējās Baltijas valstis izjutušas mainoties drošības situācijai reģionā, īpaši, kopš Krimas aneksijas. Viņš uzsvēra, ka tā nav nejaušība, ka tieši Vācija bija viena no pirmajām valstīm, kas bija gatava sniegt palīdzību reģiona drošībā. Viņš arī aicināja nebalstīt pieņēmumus par Vācijas gatavību palīdzēt Latvijai NATO 5.panta gadījumā, balstoties uz aptaujām par Vācijas iedzīvotāju kritisko attieksmi šajā jautājumā.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents sacīja, ka Vācijas prezidenta vizīte Latvijā notiek ļoti simboliskā dienā, kas vēsturiski tiek saistīta gan ar Eiropas sadalīšanu, gan ar Baltijas ceļu. Vējonis uzsvēra, ka Vācija neapšaubāmi ir Latvijas stratēģiskais partneris daudzās jomās, tostarp plecu pie pleca abas valstis darbojas ES, NATO un reģionālos un starptautiskos forumos.

"Diskutējām par gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad 2017", un es ļoti augstu vērtēju Vācijas atbalstu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, uzsākot savu karavīru sūtīšanu uz Lietuvu NATO kaujas grupas nodrošināšanai un piedaloties NATO gaisa patrulēšanas misijā Baltijas gaisa telpā," teica Vējonis.

Viņš apliecināja, ka Latviju ar Vāciju tradicionāli vieno kopīgas vērtības un mērķi, un abu valstu kopīgas intereses ir droša, vienota un pārtikusi Eiropa. Pēc viņa domām, ES ir jāturpina attīstīt un pilnveidot, un Eiropai arī nākotnē jābūt vērtībās balstītai savienībai, kur valda brīvība, demokrātija un likuma vara.

"Vācija ir otrs svarīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, tādēļ esmu gandarīts, ka mūsu tirdzniecības apjomi turpina pieaugt. Palielinās arī Vācijas investoru interese par Latviju un ceru, ka nodokļu reforma to vēl vairāk sekmēs. Mūs vieno arī ciešas saites izglītībā un kultūrā - pieaug Vācijas studentu interese par studijām Latvijas augstskolās, kas apliecina Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Tāpat ar panākumiem turpinās mūsu sadarbība arī mediju, sabiedrības integrācijas un jaunatnes izglītības jomās," uzsvēra Vējonis.