ASV ir apņēmības pilnas palīdzēt Ukrainas bruņotajiem spēkiem, bet Krievijai noteiktās sankcijas paliks spēkā, kamēr vien Maskava turpinās atbalstīt kaujiniekus un nebūs atdevusi Ukrainai atpakaļ Krimu, ceturtdien sacīja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.
"Prezidenta kungs! Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu un esam apņēmības pilni stiprināt jūsu bruņoto spēku jaudas," tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, sacīja Matiss.
Vašingtona nesen apstiprinājusi militāro iekārtu piegādes Ukrainai 175 miljonu dolāru (145 miljonu eiro) vērtībā, kas stiprinās tās aizsardzības jaudas, norādīja ministrs. Tomēr jautājums par letālā bruņojuma piegādēm joprojām tiek izskatīts, viņš atzina.
"Kas attiecas uz aizsardzības letālo bruņojumu, tad mēs aktīvi izskatām šo jautājumu," norādīja Matiss. "Aizsardzības bruņojums nav provokatīvs, ja vien jūs neesat agresors, un Ukraina pavisam noteikti nav agresors," viņš uzsvēra.
"Savienotās Valstis ir kopā ar Ukrainu," sacīja Matiss, vienlaikus kritizējot Maskavu, ka tā "ar spēka palīdzību cenšas pārvilkt starptautiskās robežas, graujot Eiropas suverēnās un brīvās valstis". Krievijai noteiktās sankcijas "tiks saglabātas tik ilgi, kamēr Maskava nebūs anulējusi soļus, kas tās izsauca", uzsvēra ministrs.
ASV republikāņu senators Džons Makeins atkārtoti skubinājis prezidentu Donaldu Trampu piegādāt Ukrainai letālos ieročus, vēsta izdevums "The Hill". "Mums jau sen vajadzēja nodrošināt Ukrainai letālos aizsardzības ieročus tālākas Krievijas agresijas atbaidīšanai, kā arī aizsardzībai pret to," trešdien sacījis senators.
Pēc jaunās Afganistānas stratēģijas izziņošanas Trampam "pavērusies iespēja to pašu izdarīt attiecībā uz Ukrainu", norādīja Makeins. Letālā bruņojuma piegādes Ukrainai "nebūs pretrunā ar konflikta atrisinājumu mierīgā ceļā", viņš uzsvēra.
"Kamēr saglabāsies "status quo", Krievijai nebūs iemesla mainīt savu uzvedību, un mēs varam sagaidīt tikai vēl nopietnāku iejaukšanos un jaunas nāves," brīdināja senators.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
