Igaunijas uzņēmējs Teniss Paltss tiesājas ar Krievijas Aizsardzības ministriju par īpašumu Krimā, kuru viņš iegādājies vēl 2006. gadā, cerot tur uzbūvēt kūrortu par 200 miljoniem ASV dolāru, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".
Avīze raksta, ka pēc 19. jūlijā pieņemtā otrās instances tiesas lēmuma Paltss un Krievijas Aizsardzības ministrija atrodas pata situācijā - Paltsa firmai "Kaskad Investments" joprojām pieder gandrīz 20 hektāru liela teritorija Balaklavā, kas administratīvi ietilpst Sevastopolē. Taču uz šīs zemes esošā bijusī padomju kodolraķešu bāze atbilstoši tiesas lēmumam pieder Krievijas Aizsardzības ministrijai. Tas nozīmē, ka ne Paltss, ne Krievijas Aizsardzības ministrija uz šī zemes gabala nevar neko uzbūvēt, ne arī šo zemes gabalu pārdot.
"Augsta ranga Krievijas ierēdņi rīkojas tik muļķīgi, ka attiecībā uz Krimu nav nepieciešamas nekādas Rietumu sankcijas. Piemēram, bijušais [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina īpašais pārstāvis [Krimā], korumpētais Oļegs Belavencevs dara visu, lai neviens neinvestētu Krimā, izdarot spiedienu uz tiesām," laikrakstam "Postimees" sacījis Paltss, kurš savulaik bijis Igaunijas finanšu ministrs un Tallinas mērs.
Sīkākus komentārus par to, kā atvaļinātais viceadmirālis Belavencevs ietekmē tiesas, Paltss nav vēlējies sniegt. Belavencevs no 2014. līdz 2016. gadam bija Krievijas prezidenta pilnvarotais pārstāvis Krimas federālajā apgabalā, 2016. gadā Krimas federālais apgabals tika likvidēts un Krima tika iekļauta Dienvidu federālajā apgabalā, savukārt Belavcencevs tika iecelts par Krievijas prezidenta pilnvaroto pārstāvi Dienvidkaukāza federālajā apgabalā, un šajā amatā ir arī pašlaik.
"Postimees" raksta, ka Paltsam atliek vai nu panākt saprātīgu kompromisu ar Krievijas Aizsardzības ministriju vai arī cerēt uz savu tiesību atjaunošanu trešās instances tiesā. Lai iesniegtu kasācijas prasību arbitrāžas tiesā Kalugā, Paltsam ir laiks līdz 25. septembrim. Ja Paltsa firma zaudēs arī trešās instances tiesā, tā var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību, ka ar nelikumīgu tiesas lēmumu tai ir atņemts īpašums un pieprasīt kompensāciju no Krievijas valsts.
Gaidāms, ka savukārt Krievijas |Aizsardzības ministrija tiesā pieprasīs, lai Paltsa firmai tiktu atņemta arī zeme, vēsta laikraksts.
Paltss bijušās kodolraķešu bāzes būves no Ukrainas Aizsardzības ministrijas iegādājās 2006. gadā. Tiek uzskatīts, ka tā ir pirmā pazemes raķešu bāze pasaulē. Bāze tika uzbūvēta 1954. gadā, un tajā izvietotās raķetes bija domātas jūras spēku bāzes Sevastopolē aizsardzībai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma kodolraķešu bāze netika izmantota. Kad Paltss bāzi iegādājās, liela daļa bāzes būvju bija sabrukušas, no daudzām bija atlikuši tikai pamati. Puslīdz labi saglabājušies vienīgi divi 500 metru gari pazemes tuneļi. Zemi, uz kuras atrodas bijusī raķešu bāze, Paltss 2007. gadā par 2,3 miljoniem ASV dolāru nopircis no Sevastopoles pilsētas pašvaldības, raksta "Postimees".
Pēc avīzē teiktā, problēmas Paltsam sākušās 2014. gadā pēc tam, kad Krimu anektēja Krievija, jo Krievijas Aizsardzības ministrija vēlas atgūt visus īpašumus, kuri savulaik piederējuši PSRS Aizsardzības ministrijai.
"Postimees" raksta, ka pēc Krimas aneksijas Krievija solījusi, ka zeme un cits nekustamais īpašums pussalā paliks tām firmām un privātpersonām, kam tās pieder. 2015. gadā "Kaskad Investments" saņēmusi Krievijas kadastra pasi zemei Balaklavā, taču apliecinājumu īpašumtiesībām uz būvēm varasiestādes atteikušās izsniegt, atsaucoties uz slepenu rīkojumu.
Vēlāk noskaidrojies, ka toreizējais Sevastopoles gubernators Sergejs Meņailo izdevis slepenu rīkojumu par vairāk nekā 200 būvju nodošanu Krievijas Aizsardzības ministrijai. Bez Paltsam piederošajam būvēm sarakstā bijis arī daudz privātmāju, vēsta "Postimees".
Avīzē teikts, ka Paltss iesniedzis tiesā prasību atcelt gubernatora rīkojumu, kā arī prasību pret Krievijas Aizsardzības ministriju, pieprasot atdot viņam būves. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija iesniegusi prasību atzīt privatizāciju par nelikumīgu, apgalvojot, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijai neesot bijis tiesību šīs būves privatizēt.
Sevastopoles arbitrāžas tiesa noraidījusi visas trīs prasības, savukārt otrās instances tiesa apmierinājusi Krievijas Aizsardzības ministrijas prasību, atzīstot, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijai nav bijis tiesību būves privatizēt.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Ukrainas Aizsardzības ministrijai nav bijis tiesību patstāvīgi pārdot objektus, jo tie nav bijuši norakstīti, un tiesības norakstīt objektus bijuša tikai Ukrainas valdībai. "Kaskad Investments" īpaši tiesai no Ukrainas Aizasrdzības ministrijas saņēmusi izziņu, ka 2006. gadā, kad tos iegādājies Paltss, objekti bijuši norakstīti, ka tai bijušas tiesības tos pārdot un nav nekādu pretenziju pret Paltsu un viņa firmu. Taču otrās instances tiesa šo izziņu atteikusies pieņemt, paziņojot, ka Ukrainas Aizsardzības ministrija to izsniegusi politisku apsvērumu dēļ, tāpēc to nedrīkst ņemt vērā, raksta "Postimees".
Avīzē teikts, ka kūrorta, kuram dots nosaukums "Blue", attīstīšanai Balaklavā Paltss iztērējis jau desmit miljonus dolāru savas un investoru naudas, bet kopējie izdevumi bijuši paredzēti 200 miljonu dolāru apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
