NATO nosūtīs trīs ekspertus novērot septembrī paredzētās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības, taču alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēlas plašāku novērošanu.
Krievija un Baltkrievija apgalvo, ka militārajos manevros "Zapad-2017", kas norisināsies no 14. septembra līdz 20.septembrim netālu no Baltijas valstu un Polijas robežām, piedalīsies mazāk kā 13 000 karavīru. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem gadījumā, ja karavīru skaits būtu lielāks, Krievijai un Baltkrievijai būtu jādod novērotājiem plašāka piekļuve.
Lietuva un citi kritiķi pieļauj, ka karavīru skaits šajās mācībās varētu sasniegt pat 100 000.
NATO preses sekretāre Oana Lundžesku paziņoja, ka trīs alianses novērotāji piedalīsies tā dēvētajās apmeklētāju dienās, uz kurām uzaicināti.
Taču viņa piebilda, ka starptautiskie noteikumi paredz plašāku piekļuvi, tostarp, saņemt informāciju par manevru scenāriju un progresu, iespēju aprunāties ar karavīriem par mācībām un veikt pārlidojumus pār teritorijām, kurās notiek manevri.
Noteikumi par militāro manevru novērošanu apkopoti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes Dokumentā. Tas pieprasa visām pusēm iepriekš sniegt informāciju par plānotajiem manevriem un atļaut pretējās puses novērotāju klātbūtni, lai tādējādi novērstu bīstamus pārpratumus.
Stoltenbergs ir aicinājis uzlabot šo dokumentu un uzskata, ka spēj gūt pietiekamu atbalstu, lai panāktu, ka iepriekš neizziņotas militārās mācības vai pēkšņi manevri tiek uzraudzīti ar pēkšņu novērošanu, vai panākt, ka vairāki nelieli manevri dažādu komandieru vadībā tiek atzīti par vienām lielām mācībām. Stoltenbergs norādījis, ka tie ir Vīnes Dokumenta trūkumi, ko Maskava izmanto.
"Tas ir sevišķi svarīgi tagad, jo spriedze ir lielāka, nekā agrāk. Ir lielāka militārā aktivitāte, vairāk mācību un tādēļ ir vēl svarīgāk, lai mēs izvairītos no incidentiem un negadījumiem vai pārpratumiem," piektdien Polijā intervijā aģentūrai AP sacīja Stoltenbergs.
NATO valstis satraucas, ka Krievija varētu pēc mācībām atstāt Baltkrievijā militāro aprīkojumu, kuru vēlāk, iespējams, varētu izmantot iebrukuma sarīkošanai.
Tikmēr Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins otrdien noraidīja Rietumu bažas par "Zapad-2017", skaidrojot, ka tiem esot tīri aizsardzības raksturs un ka tie neesot vērsti pret kādu konkrētu ienaidnieku.
Viņš nosodīja starptautiskos medijus par to, ka tie "izplata mītus par tā dēvētajiem Krievijas draudiem".
"Daži pat saka, ka manevri "Zapad-2017" esot starta punkts iebrukumam Lietuvā, Polijā vai Ukrainā vai to okupācijai," viņš piebilda.
Fomins sacīja, ka Krievija uzaicinās ārvalstu novērotājus, taču Lundžesku norādīja, ka šāds uzaicinājums nav līdzvērtīgs kārtīgai novērošanai saskaņā ar Vīnes Dokumentu.
"Krievija un Baltkrievija tā vietā izvēlas selektīvu pieeju, ar ko nepietiek. Šāda izvairīšanās no obligātās caurskatāmībās tikai raisa jautājumus par manevru dabu un mērķi," viņa piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
