"Ziemeļkoreja ir veikusi zīmīgu kodolieroču izmēģinājumu. Viņu vārdi un rīcība turpina būt ļoti naidpilna un draudoša pret Savienotajām Valstīm," tvītoja Tramps. Viņš tviterī norādīja, ka Ziemeļkoreja ir kļuvusi par lielu draudu un apkaunojumu Ķīnai, kuras centieni stabilizēt situāciju ir nesekmīgi.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs stingri nosodījia Ziemeļkorejas veikto kodolizmēģinājumu: "Tas ir vēl viens kliedzošs ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums."
"NATO bažījas par Phenjanas uzvedības destabilizējošo raksturu, kas apdraud reģionālo un starptautisko drošību," sacīja Stoltenbergs, uzsverot, ka Phenjanai nekavējoties pilnībā jāpārtrauc visas kodolprogrammas un raķešu programmas aktivitātes un jāiesaistās dialogā ar starptautisko sabiedrību.
"Es aicinu Ziemeļkoreju respektēt savas starptautiskās saistības un atteikties no visiem draudiem un darbībām, kas veicina spriedzi un nedrošību," paziņoja NATO.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja piemērot Ziemeļkorejai stingrākas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, paziņojot, ka Phenjana ar pēdējo kodolizmēģinājumu sasniegusi "jaunu provokācijas dimensiju".
"Kanclere un prezidents ir vienisprātis, ka Ziemeļkoreja ir saminusi kājām starptautiskās tiesības, un starptautiskajai sabiedrībai tādēļ ar apņēmību jāreaģē uz šo jauno eskalāciju," paziņoja Merkeles birojs. Abi līderi aicina piemērot Ziemeļkorejai stingrākas ES sankcijas, teikts paziņojumā.
Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls paziņoja, ka Ziemeļkorejas svētdien veiktais kodolizmēģinājums prasa "nosvērtu, bet skaidru atbildi". "Mēs apspriedīsim šo reakciju ar partneriem ES. Es esmu pārliecināts, ka arī ANO Drošības padome veiks nepieciešamos pasākumus," sacīja Gabriēls.
ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni paziņoja, ka Ziemeļkorejas rīcība ir "liela provokācija" un "smags drauds reģionālajai un starptautiskajai drošībai". "Eiropas Savienības vēstījums ir skaidrs: Ziemeļkorejai ir pilnībā jāizbeidz sava kodolprogramma un masu iznīcināšanas ieroču un ballistisko raķešu programma," paziņoja Mogerīni, aicinot Phenjanu iesaistīties dialogā. Mogerīni sacīja, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri apspriedīs šo jautājumu nākamajā nedēļā, kad tiksies Tallinā.
IAEA ģenerāldirektors Jukija Amano pauda nožēlu par notikušo, norādot, ka Ziemeļkoreja šādi pilnībā ignorējusi starptautiskās sabiedrības prasības.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe paziņoja, ka notikušais ir pilnīgi nepieņemams. Ziemeļkorejas kodolprogramma "ievērojami kaitē reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai," uzsvēra Abe.
CTBTO Sagatavošanas komisijas vadītājs Lasins Zerbo paziņoja, ka Ziemeļkorejas kodolizmēģinājums, ja tiks apstiprināts, liecina par Phenjanas kodolprogrammas strauju attīstību.
Viņš paziņoja, ka CTBTO analizē situāciju un vēlāk svētdien iepazīstinās dalībvalstis ar rezultātiem. "Tas ir vēl viens starptautiski pieņemto normu (..) pārkāpums; normu, kuras kopš 1996.gada respektē visas valstis, izņemot vienu," sacīja Zerbo. "Es ļoti ceru, ka tas kalpos par pēdējo modinātāja zvanu starptautiskajai sabiedrībai, lai aizliegtu visus kodolizmēģinājumus."
CTBTO mērķis ir liegt valstīm veikt kodolizmēģinājumus un šim mērķim izveidot starptautisku novērošanas sistēmu. Lai arī līgums par šīs organizācijas izveidi nav stājies spēkā, jo trūkst astoņu valstu ratifikācijas, Vīnē aktīvi darbojas Sagatavošanas komisija un Pagaidu tehniskais sekretariāts.
Zviedrija, kas pašreiz ir viena no ANO Drošības padomes loceklēm, paziņoja, ka Ziemeļkorejas nule kā veiktais izmēģinājums ir pagrieziens uz slikto pusi.
"Tas vēl vairāk apdraud starptautisko mieru, stabilitāti," tviterī paziņoja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema. Zviedrija uzsvēra, ka ANO Drošības padomes loma tagad ir ļoti nozīmīga.
Bijušais Zviedrijas premjers un ārlietu ministrs Karls Bilts norādīja, ka šis kodolizmēģinājums novedis Ziemeļkorejas krīzi izteikti bīstamākā stadijā un spēcīgi provocē Ķīnu un ASV.
Ķīnas ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka stingri nosoda Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu. Arī Krievija to nosodījusi. Dienvidkoreja tikmēr paziņojusi, ka vēlas atbildēt uz Ziemeļkorejas izmēģinājumu ar bargākajiem pasākumiem, kas iespējami.
Dienvidkorejas Nacionālās Drošības dienesta direktors paziņoja, ka prezidents Muns Džēins centīsies izmantot visus pieejamos diplomātiskos līdzekļus, tostarp panākt jaunas sankcijas no ANO Drošības padomes. Prezidents arī apspriedīsies ar Vašingtonu.
Arī Norvēģija aicinājusi starptautisko sabiedrību asi reaģēt uz Phenjanas izdarīto, vienlaikus uzsverot, ka jāmeklē diplomātisks risinājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
