Pēc paša teiktā, viņš esot uzdevis Krievijas Ārlietu ministrijai sagatavot atbilstošu ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu.
"Miera uzturētāju atrašanos - varētu pat teikt, nevis miera uzturētāju, bet to cilvēku, kas garantē EDSO misijas drošību - uzskatu par pilnīgi piemērotu un neredzu šeit nekā slikta. Gluži pretēji, tas nāktu par labu problēmas atrisinājumam Ukrainas dienvidaustrumos," otrdien preses konferencē BRICS samitā Ķīnā sacīja Putins.
Tiesa gan, viņš precizēja, ka runa varētu būt "tikai par EDSO darbinieku drošības garantēšanas funkciju".
"Otrs - šiem spēkiem šajā sakarībā ir jāatrodas uz nošķiršanas līnijas un nekādās citās teritorijās." "Trešais - šī jautājuma atrisināšanai ir jānotiek ne savādāk kā pēc pušu nošķiršanas un smagā bruņojuma atvilkšanas, un tas nevar notikt bez tiešiem kontaktiem ar pašpasludināto republiku DTR un LTR pārstāvjiem," piebilda Putins.
"Trešais - šī jautājuma atrisināšanai ir jānotiek ne savādāk kā pēc pušu nošķiršanas un smagā bruņojuma atvilkšanas, un tas nevar notikt bez tiešiem kontaktiem ar pašpasludināto republiku DTR un LTR pārstāvjiem," piebilda Putins.
Šis Putina solis ir mēģinājums izkropļot Ukrainas ideju par bruņotu miera uzturēšanas misiju okupētajā Donbasā, paziņojusi Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Irina Geraščenko.
"Putins labākajās hibrīdkara tradīcijās cenšas izkropļot Ukrainas vadības ideju par miera uzturētājiem Donbasā, apgriezt visu kājām gaisā. Viņš uzdod savam uzticīgajam ministram Lavrovam iesniegt ANO Drošības padomē rezolūciju par miera uzturētajiem uz saskarsmes līnijas. Vienu minūti: sadursmes līnija par sadursmes līniju kļuva Krievijas agresijas dēļ. Mums tā ir pieskaršanās līnija pie Mordoras uz laiku okupētajām teritorijām, kuras mēs obligāti atgūsim. Tā ir līnija, kurai uz visiem laikiem jāpazūd no Ukrainas zemes dienā, kad atgūsim kontroli pār robežu. Tā nav Ukrainas robeža, tāpēc nevar būt nekādu runu par miera uzturētājiem tikai gar saskarsmes līniju," savā "Facebook" lapā raksta Geraščenko.
Viņa piebilda, ka Kremļa scenāriji un vēlamā uzdošana par esošo, pašas miera uzturētāju idejas izkropļošana, neies cauri.
"Miera uzturētāji ir jāieved visā krievu okupētajā teritorijā, lai novērotu situāciju un demilitarizāciju, viņu mandātam ir jābeidzas uz Ukrainas-Krievijas robežas," uzsvēra Geraščenko.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
