NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien paziņojis, ka nesaskata nākamnedēļ paredzētajās Krievijas un Baltkrievijas militārajās mācībās "Zapad 2017" tiešus draudus, bet kritizējis Maskavu par atklātuma trūkumu.
"Mēs vērīgi sekosim ["Zapad"] aktivitātēm un būsim modri, bet vienlaikus arī mierīgi, jo nesaskatām tiešu apdraudējumu kādai no NATO valstīm," viņš norādījis, apmeklējot Igaunijas militāro bāzi Tapā.
Kā ziņots, Maskava pavēstījusi, ka šajās mācībās piedalīsies tikai 12 700 karavīri, tikmēr NATO amatpersonas uzskata, ka šis skaitlis mākslīgi pazemināts, sadalot mācības vairākās daļās, lai izvairītos no pienākuma uzaicināt uz tām starptautiskos novērotājus.
Trīs NATO eksperti gan uzaicināti uz šīm mācībām kā novērotāji, bet Stoltenbergs uzsvēris, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas izvirzītās prasības attiecībā uz mācību atklātumu nav ievērotas.
"Ja pastāv liela spriedze, tad caurskatāmība un prognozējamība ir īpaši svarīgas, lai samazinātu pārpratumu un incidentu risku," norādījis NATO ģenerālsekretārs.
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass piebildis, ka NATO atbalsts viņa valstij un abām pārējām Baltijas valstīm ļauj justies droši, bet arī viņš paudis bažas par atklātuma trūkumu šo mācību rīkošanā.
Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā šobrīd dislocēti NATO starptautiskie bataljoni. Katrā no tiem ir aptuveni tūkstotis karavīru no dažādām alianses valstīm.
Gan Baltijas valstis, gan Ukraina un NATO iepriekš paudušas satraukumu par šīm mācībām. Piemēram, Lietuvas izlūkdienesti tās vērtējuši kā vienu no šā gada lielākajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai, atgādinot, ka iepriekš, 2009. un 2013. gadā, Krievija tajās faktiski slīpējusi iemaņas okupēt Lietuvas dienviddaļu.
Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" aktīvā fāze norisināsies no 14. septembra līdz 20. septembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
