Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien izklāstīja Kijevas nosacījumus ANO spēku izvietošanai valsts austrumos, noraidot galvenās Krievijas prezidenta Vladimira Putina iepriekš pieteiktās prasības.
Krievija otrdien lūgusi ANO Drošības padomi pilnvarot viegli bruņotas misijas izveidošanu Austrumukrainā izvietoto starptautisko novērotāju aizsardzībai. Maskava vēlas, lai jaunās misijas pārstāvji darbotos tikai līdzās frontes līnijai, kas Donbasā šķir Ukrainas valdības spēkus no Krievijas atbalstītajiem teroristiem.
Tomēr Porošenko, kurš vairākkārt mudinājis Austrumukrainā izvietot ANO miera uzturētājus, noraidīja Putina nosacījumus, uzstājot, ka šādai misijai vajadzētu patrulēt visā konflikta zonā, kā arī uzraudzīt Donbasā Ukrainas "de iure" robežu ar Krieviju.
"Tās mērķis nedrīkst būt Krievijas okupācijas saglabāšana un Krievijas militārās klātbūtnes legalizēšana, bet gan ilgstošs miers," ikgadējā uzrunā likumdevējiem sacīja Porošenko. Ukrainas prezidents Putina plānu raksturoja kā "diezgan dīvainu", tomēr uzstāja, ka Kijeva ir gatava ANO diskutēt par visiem saturīgajiem priekšlikumiem.
Ukrainas austrumos ir izvietoti 600 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, tomēr viņu klātbūtne bruņoto konfliktu nav spējusi apturēt.
Vācija trešdien pauda skepsi par Krievijas priekšlikumu. Berlīne "principā apsveic" šo priekšlikumu, "tomēr vēl nāksies redzēt, vai ir iespējams panākt vienošanos par tā detaļām", sacīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāve sakariem ar presi Ulrika Demmere.
Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Irina Heraščenko jau otrdien norādīja, ka Putina plāns ir mēģinājums izkropļot Ukrainas ideju par bruņotu miera uzturēšanas misiju okupētajā Donbasā. Frontes līnija "nav Ukrainas robeža, tāpēc nevar būt nekādu runu par miera uzturētājiem tikai gar saskarsmes līniju", uzsvēra Heraščenko.
"Miera uzturētāji ir jāieved visā krievu okupētajā teritorijā, lai novērotu situāciju un demilitarizāciju, viņu mandātam ir jābeidzas uz Ukrainas-Krievijas robežas," viņa piebilda.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
