Gaidāmo mācību dēļ Ukraina ir pastiprinājusi kontroli pār savām robežām, norādīja Porošenko. Viņš arī atzīmē, ka mācības "Zapad" ("Rietumi" no krievu valodas) piemērotāk būtu saukt par "Antizapad", runu citē aģentūra UNIAN.
"Septiņi tūkstoši platformu ar karavīriem un aprīkojumu ir pietuvojušās Ukrainas teritorijai. Diemžēl, nav nekādu garantiju, ka pēc mācībām viss no tā atgriezīsies mājās no Baltkrievijas," norādīja Porošenko.
Tāpat prezidents norādīja, ka nav nekādas pazīmes, ka Maskava ir gatava izvest savus spēkus no Donbasa un Krimas, bet tieši otrādi – ir vairāk un vairāk pierādījumu par gatavošanos ofensīvai "kontinentālā līmenī".
Krievijas karavīri, kas tika izvietoti Soču olimpisko spēļu laikā 2014. gadā, pēc tam iegāja Krimā, atgādina Porošenko. Un Krievija sarīkoja militārās mācības Kaukāzā pirms 2008. gada iebrukuma Gruzijā, viņš papildina.
Krievija 2014. gada martā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, bet pēc tam sāka atbalstīt kaujiniekus Ukrainas austrumos, kuri atsevišķās Ukrainas daļās ir pasludinājuši prokremliskas "tautas republikas".
Kijeva apsūdz Krieviju, ka tā uz Ukrainu sūta gan karavīrus, gan ieročus un tehniku promaskaviskajiem kaujiniekiem. Tikmēr Maskava savu saistību ar konfliktu turpina noliegt par spīti virknei liecību, un uzstājas kā puse, kas mēģina panākt konflikta risinājumu. Savukārt visi kaujinieki no Krievijas Ukrainā ir brīvprātīgie, kam nav sakara ar valdību, apgalvo Kremlis.
Mācību "Zapad 2017" aktīvā fāzē notiks no 14. līdz 20. septembrim. Krievija apgalvo, ka tajās piedalīsies ap 13 000 karavīru, taču NATO amatpersonas uzskata, ka šis skaitlis nav patiess un ir mākslīgi pazemināts, un norāda, ka Maskava nenodrošina pietiekamu mācību caurspīdīgumu.
Lai arī Maskava apgalvo, ka "Zapad" ir aizsardzības mācības, eksperti norāda, ka vairāk pēc sava rakstura tās līdzinās uzbrukuma manevriem. "Zapad 2017" rada satraukumu arī Baltijas valstīs un Polijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
