Ķīna padarījusi stingrāku reliģisko brīvību regulēšanu, pastiprinot sodus par neatļautām aktivitātēm un palielinot uzraudzību pār noteiktām grupām, lai tādā veidā bloķētu ekstrēmismu un tiktu gala ar citiem iekšējiem draudiem.
Jaunos noteikumus ceturtdien publicēja Ķīnas valdība Valsts padome, un tie parādās brīdī, kad valsts pastiprina jau tā stingro kontroli pār musulmaņiem un kristiešiem un liedz reliģiskām organizācijām pieņemt finansējumu no ārvalstīm.
Ķīna uzsver, ka saskaras ar pieaugošiem draudiem, ko rada vietējie kulti un radikālais islāms, lai arī kritiķi ir vainojuši Pekinu par vajāšanu, apcietināšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jaunie pasākumi koncentrējas uz "likumības saglabāšanu, nelikumības ierobežošanu, ekstrēmisma bloķēšanu, pretošanos iefiltrēšanās mēģinājumiem un noziedzības apkarošanu", norādīts Valsts padomes interneta vietnē publiskotajos noteikumos.
"Neviena organizācija vai persona nedrīkst izmantot reliģiju, lai īstenotu tādas nelegālas aktivitātes kā nacionālās drošības apdraudēšana, sabiedriskās kārtības graušana (..) un citas aktivitātes, kas kaitē nacionālajām interesēm," uzsvērts noteikumos.
Izmaiņas, kas stāsies spēkā 1.februārī, paplašina jau esošos noteikumus, iekļaujot arī saziņu tiešsaistē.
Reliģiskās grupas ir jāreģistrē valsts iestādēs, bet nereģistrētās organizācijas, kurām jau iepriekš netika ļauts veidot lūgšanu vietas, tagad nedrīkstēs dibināt skolas.
Līdz 300 000 juaņu (39 000 eiro) paaugstināts maksimālais sods par neatļautu reliģisku pasākumu rīkošanu. Savukārt līdz pat 200 000 juaņu (26 000 eiro) liels sods var tikt piespriests tiem, kas nodrošina telpas šādu pasākumu rīkošanai.
Šīs izmaiņas ietilpst plašākos centienos pakļaut reliģisko praksi lielākai valsts uzraudzībai.
Ķīnas oficiāli ateistiskās komunistiskās varasiestādes ar lielu piesardzību skatās uz organizētām kustībām, kas atrodas ārpus to kontroles.
Ķīnas piecu oficiāli atzīto reliģiju - budisma, daoisma, islāma, katolicisma un protestantisma - līderi trešdien vienojās, ka "reliģiju virziens paredz tās integrēt ķīniešu kultūrā", ziņoja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".
Ķīnā ir pastiprinājusies vēršanās pret pilsonisko sabiedrību, kopš prezidenta amatā 2012.gadā stājās Sji Dzjiņpins, ierobežojot vārda brīvību un ieslogot simtiem aktīvistu un juristu.
Ķīnas konstitūcija garantē reliģisko uzskatu brīvību, un Pekina uzstāj, ka tā šo principu ievēro.
Tomēr augustā publiskotajā ikgadēja ASV Valsts departamenta ziņojumā norādīts, ka Ķīnas varasiestādes 2016.gadā "fiziski aizskāra, apcietināja, aizturēja, spīdzināja, piesprieda cietumsodu un vajāja gan reģistrētu, gan nereģistrētu reliģisko grupa sekotājus".
Ziņojumā vērsta uzmanība uz baznīcas līderu vajāšanu un aizturēšanu Džedzjanas provincē par viņu pretošanos valdībai kampaņai noņemt no baznīcām krustus.
Pekina ir noliegusi ziņojumā minētos pārkāpumus, norādot, ka tajā "ignorēti fakti".
Musulmaņu lielākoties apdzīvotajā Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, Ķīnas ziemeļrietumos, varasiestādes ir centušās pastiprināt reliģiskās brīvības ierobežošanu, tostarp aizliedzot bārdas un lūgšanas sabiedriskās vietās.
Protestējot pret Ķīnas politiku, vairāki tibetiešu mūki pēdējos mēnešos aizdedzinoties ir gājuši bojā, paziņojušas cilvēktiesību aizstāvju grupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
