Trijos vasaras mēnešos Lietuvā ieradušies 8932 imigranti, pērn šai laikā valstī iebrauca 5957 cilvēki. Lai gan lielākā daļa - 64% - iebraucēju ir lietuviešu reemigranti, tomēr statistika liecina, ka valstī ierodas aizvien vairāk ārvalstnieku. Pērnvasar lietuviešu reemigrantu īpatsvars iebraucēju kopskaitā bija aptuveni 71%.
Kā uzskata eksperti, ārvalstnieku imigrācijas pastiprināšanās saistīta ar to, ka viņiem vienkāršojušās iespējas stāties darbā, kā arī ar bezvīzu režīma stāšanos spēkā starp Ukrainu un Eiropas Savienību.
Imigrācija vēl varētu pieaugt, jo daži lielie darba devēji norāda, ka ir gatavi pieņemt darbā vairāk ārvalstnieku, bet vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšana Lietuvā ierēdņu lielās slodzes dēļ norisinās pārāk gausi.
Jūnijā, jūlijā un augustā no Lietuvas izbrukuši 14 424 cilvēki, bet pērn attiecīgajos mēnešos - 15 047 cilvēki. Pagājušā gada laikā uz Rietumeiropu emigrējuši aptuveni 30 000, bet šā gada astoņos mēnešos - gandrīz 24 000 cilvēki.
Daži eksperti gan emigrācijas paātrināšanos pirmajā pusgadā dēvē par pārejošu tendenci, pieļaujot, ka daļa cilvēku steigušies oficiāli deklarēt emigrāciju, lai izvairītos no obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām, bet citi, iespējams, centušies nokļūt Lielbritānijā, lai paspētu tur ierasties, iekams šī valsts noteikusi ierobežojumus saistībā ar gaidāmo izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kā liecina dažādu aptauju dati, lielākā daļa emigrantu no Lietuvas uz Rietumeiropas valstīm dodas labāk apmaksāta darba meklējumos. Iespējams, emigrāciju veicina arī lielā ieņēmumu nevienlīdzība.
Emigrācijas un negatīva dabiskā pieauguma dēļ Lietuvas iedzīvotāju skaits kopš 1990.gada samazinājies no 3,7 miljoniem līdz 2,8 miljoniem. Šie rādītāji uztrauc, jo uzņēmējiem trūkst darbinieku un kļūst grūtāk finansēt pensijas, veselības aprūpi un izglītību.