Militāro mācību "Zapad 2017" ietvaros virtuāli radītas trīs neesošas valstis, no kurām vienu – "Veišnoriju" – Krievija vaino nekārtību radīšanā Baltkrievijā, ziņo "Radio Brīvā Eiropa". Zīmīgi, ka šis Baltkrievijas reģions vēsturiski ir visnelojālākais pastāvošajai varai.
"Veišnorijai" esot gan ārlietu ministrija, gan karogs un īsa vēsture. Šis Kremļa radītais veidojums kalpos kā ārējais ienaidnieks jeb agresors, pret kuru notiks cīņas Baltkrievijā un Krievijas rietumos no 14. līdz 20. septembrim.
Militāro mācību scenārijs paredz, ka "Veišnorija" vēlas ieņemt Baltkrieviju un radīt nesaskaņas starp Maskavu un Minsku. Jaunradītā valsts "izveidota" Baltkrievijas iekšienē, tās ziemeļrietumu daļā, bet vēl divas mācību vajadzībām izdomātas valstis "Vešbārija" un "Ļubenija" atrodas Lietuvas un Polijas vietās. Tās esot "Veišnorijas" sabiedrotās.
Vairāki analītiķi norādījuši, ka Veišnorija izveidota prezidentam Aleksandram Lukašenko ne pārāk lojālā apgabalā, kur 1994. gada prezidenta vēlēšanās spēcīgs atbalsts bija opozicionāram Zenonam Pozņakam. Kopš 1996. gada Pozņaks dzīvo trimdā.
Medijs atzīmē, ka ideja radīt neesošu ienaidnieku Baltkrievijas teritorijā ieguvusi popularitāti pašu baltkrievu vidū. Soctīklos cilvēki piesakās dažādos "Veišnorijas" amatos un "dibina" institūcijas, jokojot par to funkcijām. Citi savukārt apgalvo, ka Veišnorija ir gana spēcīga un spēs sevi aizstāvēt pret iebrucējiem.
"Zapad" notiek reizi četros gados vienlaikus dažādos poligonos un ierasti ir vērienīgas, taču šogad mācībām pievērsta pastiprināta uzmanība. Tam iemesls ir neskaidrais spēku apmērs un potenciālā iespējamība mācības izmantot kāda cita uzdevuma aizsegam.
"Radio Brīvā Eiropa" atgādina, ka tieši 2009. un 2013. gadā notikušo "Zapad" laikā izspēlēti potenciāli atomieroču uzbrukumi Polijai un Zviedrijai.
Tiek lēsts, ka oficiālo izziņoto nepilnu 13 000 karavīru vietā tajās varētu piedalīties līdz pat 100 000 karavīriem. Pērn Polijas militāro ziņu portāls "Defence24.pl" konstatēja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija publiski izsludinātā starptautiskā dzelzceļa transporta iepirkumā militāro mācību vajadzībām grasās pasūtīt 4126 vagonus. Kremlis iespaidīgo iepirkumu skaidrojis ar "Zapad" vajadzībām, bet portāls izskaitļojis, ka ar šādu vagonu skaitu iespējams pārvietot karavīrus un tehniku vairāku divīziju apmērā.
Domnīcas "The Atlantic Council" Digitālo ekspertīžu laboratorijas (DFRLab) pētnieki iepriekš norādīja, ka "Zapad 2017" cieši vēros arī analītiķi, ņemot vērā, ka līdzīgu mācību laikā Krievijas spēki iegāja Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
