Ziemeļkoreja otrdien nosodīja pēdējā kodolizmēģinājuma dēļ tai noteiktās ANO Drošības padomes "ļaunas sankcijas", vienlaikus draudot atriebties Vašingtonai, ko Phenjana vaino sankciju iniciēšanā.
"Vakar Vašingtonas režīms safabricēja visļaunāko sankciju rezolūciju," Ziemeļkorejas vēstnieks Ženēvā otrdien sacīja ANO atbruņošanās konferencē, paužot Phenjanas pirmo reakciju uz pirmdienas vienbalsīgo Drošības padomes lēmumu.
"Mana delegācija visstingrākajā formā nosoda un kategoriski noraida ANO Drošības padomes pēdējo pretlikumīgo rezolūciju," sanāksmē sacīja vēstnieks Hans Taesons. "Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTRD; Ziemeļkorejas) gaidāmie soļi liks ASV ciest lielākās sāpes, kādas tā ir pieredzējusi savā vēsturē," viņš piebilda.
"Tā vietā, lai izdarītu pareizu izvēli ar racionālu analīzi, Vašingtonas režīms devis priekšroku politiskai, ekonomiskai un militārai konfrontācijai," sacīja Hans. ASV ir "apsēstas ar mežonīgu spēli, lai pretējā virzienā pavērstu KTDR kodolarsenāla attīstību, kas jau tagad ir sasniegusi savu noslēguma fāzi", viņš piebilda.
ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādāto rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas nesen veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Par jaunajām sankcijām balsoja visas 15 Drošības padomes dalībvalstis, tostarp Krievija un Ķīna.
Vašingtona sākotnēji bija piedāvājusi bargākas sankcijas, tomēr Krievijas un Ķīnas spiediena rezultātā pārstrādāja rezolūcijas projektu, atsakoties no prasības noteikt pilnīgu naftas embargo Ziemeļkorejai un iesaldēt tās līdera Kima Čenuna aktīvus.
Sankcijas tomēr paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā.
Sankciju rezolūcijā arī aizliegts izsniegt jaunas darba vīzas ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī aicināts valstīm ziņot par datumu, kad Ziemeļkorejas viesstrādnieki vairs netiks nodarbināti.
Rezolūcija arī paredz kuģu pārmeklēšanu, ja pastāv aizdomas, ka tie transportē kravu, ko aizliegušas Apvienotās Nācijas. Tomēr vispirms ir jāgūst kuģa karoga valsts piekrišana. Sākotnējais rezolūcijas projekts paredzēja šādu kuģu pārmeklēšanu ar spēku, tomēr turpmāko sarunu gaitā šī prasība tika atmesta.
Kopš Ziemeļkoreja 2006. gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas sankcijas. Sankciju mērķis ir izolēt Ziemeļkoreju, neatstājot tai citu iespēju, kā sēsties pie sarunu galda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
