Jau ziņots, ka ceturtdien sākās Austrumeiropas valstu satraukumu izraisījušo Krievijas un Baltkrievijas mācību "Zapad 2017" aktīvā fāze, kas ilgs līdz 20. septembrim. Latvijas Drošības policijas (DP) vērtējumā šo mācību aktīvā fāze uzskatāma par kulmināciju plašākam civilimilitāru mācību un sagatavošanās darbu kompleksam, kas veikts visa šā gada garumā, it īpaši septembrī.
"Šīs mācības uzlūkoju ar pamatotām bažām. Mēs atceramies, kas pagātnē notika ar Krimu, mēs zinām, kas aizvien ikdienā notiek Gruzijā. Un, protams, kad mēs redzam Krievijas nevēlēšanos būt caurspīdīgiem, neļaujot mācībās piedalīties neatkarīgiem novērotājiem, kas Krievijai patiesībā būtu jādara, tas arī rada raizes un jautājumus, par ko šīs mācības patiesībā ir," norādīja AFET pārstāve no Nīderlandes Kati Piri.
"Protams, ir bažas, ka daļa no šiem militāristiem vai tehnikas tiks atstātas. Un kādu signālu gan tas mums sūta? Mēs neesam naivi, tāpēc rūpīgi sekojam līdzi," viņa piebilst.
''Es neteiktu, ka šīs bažas ir iracionālas, jo tas nozīmētu, ka pagātne mums nebūtu atstājusi liecības, ka ir pamatojums baidīties no Krievijas militārajiem manevriem. Uzmanīties ir racionāli. Bet ir ļoti sarežģīti novērtēt, cik patiešām reāli ir Krievijas radītie draudi. Ir racionāli būt uzmanīgiem, bet iracionāli kaut kādā veidā pārsteigties ar savu reakciju. Proti, diez vai būtu nepieciešams otrā pusē uzreiz izvietot savus spēkus," sacīja Piri.
"Tas nebūtu veselīgi pieņemt, ka visliktākais scenārijs varētu notikt, bet būtu arī ļoti bezatbildīgi domāt, ka viss tāpat noritēs mierīgi un tā arī mierīgi beigsies," skaidroja deputāte, kura ir arī ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas delegācijas pārstāve.
Arī Rumānijas EP AFET komitejas deputāts un bijušais valsts aizsardzības ministrs Jons Pašku uzskata, ka piesardzība pret "Zapad" mācībām ir racionāla reakcija, viņš atgādina, ka arī Krievijas pierobežā ir izvietoti NATO spēki.
"Manuprāt, vienīgās reālas sekas ir iespējamība, ka viņi daļu no militārā ekipējuma atstās mācību teritorijā. Bet vairāk vai mazāk NATO dara to pašu otrā pusē. Tiešām nedomāju, ka Krievija apsver uzbrukumu vai ko tamlīdzīgu. Daži viedokļa norāda, ka nekāda veida Krievijas militāras darbības nav gaidāmas līdz Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas notiks pēc pusgada. Bet arī tam es īsti negribu ticēt," sarunā ar "Delfi" sacīja Pašku.
Dānijas eiroparlamentārietis AFET komitejā Andres Vistisens portālam "Delfi" apgalvo, ka "Zapad" jautājums pievērsis ārlietu komitejas locekļu uzmanību. Viņš arī vērš uzmanību, ka mazāk par šīm mācībām uztraucas Rietumvalstīs.
"Rietumeiropa Krieviju pašreiz neredz kā militāru draudu, to redz kā kiberdraudu, stratēģisku oponentu, tas, manuprāt, ir arī galvenais uzskats Eiropas Parlamentā," pauda Vistisens.
"No otras puses, mēs atceramies aizdomīgus kiberuzbrukumus, atceramies par nolaupītu Igaunijas robežsargu. Agresija ir manāma daudzās izpausmēs. Viena fronte, kur, manuprāt, viņi neiejauksies, ir militārs konflikts ar jebkuru NATO dalībvalsti. Tas ir viens uzskats, bet ir svarīgi, no kuras Eiropas puses jūs nākat, un tur domas var atšķirties," sacīja Vistisens.
"Jā, Krievija ir jāuztver nopietni un ir jāreaģē pret tās manevriem, bet šīs mācības un militāristus pie Baltijas mēs vairāk tulkojām, kā Krievijas attieksmes izrādīšanu, muskuļu atrādīšanu, nevis īstu draudu. NATO tomēr ir nolēmuši sūtīt savus spēkus uz Baltiju, lai izrādītu solidaritāti un parādītu, ka NATO stingri sargā savus biedrus," viņš sacīja.
Jau ziņots, ka pēc aicinājuma ziņot saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas mācībām "Zapad 2017" DP saņēmusi Latvijas iedzīvotāju sniegtu informāciju par iespējamām militārās simulācijas aktivitātēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
