Lietuvas politiķi, kas rosinājuši īstenot ideju par Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu Ukrainas ekonomikas atdzīvināšanai jeb tā dēvēto Māršala plānu Ukrainai, centīsies panākt, lai šo iniciatīvu atbalstītu Eiropas Parlaments.
Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas deputāte no Lietuvas Laima Andriķiene un viņas vācu kolēģis, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētāja vietnieks Knuts Flekenšteins izstrādājuši projektu, kas paredz ieteikt Eiropas Savienības (ES) līderiem izveidot īpašu trasta fondu Ukrainai. Kā norādīts dokumentā, šā fonda līdzekļi tiktu novirzīti "privātajām un publiskajām investīcijām, īpaši sociālajā un ekonomiskajā infrastruktūrā".
Tas ir viens no daudziem šai projektā ietvertajiem ieteikumiem pirms novembrī gaidāmā ES Austrumu partnerības programmas samita. Aizvadītajā nedēļā deputātu izstrādātais projekts apspriests EP ārlietu komitejā. "Šai jautājumā sastrādājamies arī ar Viļņu, jo arī Viļņa izrāda aktivitāti," ziņu aģentūrai BNS sacījusi Andriķiene.
Pēc viņas teiktā, domājams, ka EP par šiem ieteikumiem balsos pirms paša samita. Lietuvas amatpersonas cer, ka šai samitā tiks apspriests Māršala plāns Ukrainai. Ierosinājumu atbalstīt Ukrainas mazo un vidējo uzņēmējdarbību pērn izteica Lietuvas Seima deputāts, bijušais premjers Andrjus Kubiļus. Nesen uzmanību šā plāna izstrādei sāka pievērst arī Lietuvas valdība.
Kā uzskata amatpersonas, projekts, kas paredz ik gadus piešķirt Ukrainas reformu atbalstīšanai piecus miljardus eiro, varētu dot straujākas izaugsmes impulsu Ukrainas ekonomikai, ko novājinājusi karadarbība ar prokremliskajiem teroristiem valsts austrumos. Novērotāji domā, ka vienlaikus tas būtu arī simbolisks pamudinājums Kijevai nenovirzīties no rietumnieciska kursa, kamēr tās izredzes iestāties Eiropas Savienībā ir neskaidras.
Tomēr Lietuvas politiķiem un diplomātiem var nenākties viegli pārliecināt kolēģus, ka ierosinātais atbalsts, neraugoties uz korupciju Ukrainā, tiks sadalīts caurskatāmi un nenonāks Ukrainas oligarhu kabatās. Māršala plāns bija vērienīga Amerikas Savienoto Valstu izstrādāta programma, kas palīdzēja Rietumeiropas valstu tautsaimniecībai atgūties pēc Otrā pasaules kara un līdz ar to noturēties pret Padomju Savienības ietekmi.
Kā uzskata Andriķiene, līdzīgu atbalstu ES varētu piešķirt arī Gruzijai. "Lietuvas pārstāvji gājuši ne tikai uz dažādām Briseles institūcijām, bet nesen apmeklējuši arī Gruziju. Tādēļ neesiet pārsteigti, ja [projekta] galīgajā variantā parādīsies ne tikai Ukraina, bet arī Gruzija," viņa piebildusi. Lietuva ir viena no aktīvākajām ES Austrumu partnerības programmas atbalstītājām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
