Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ļi Jonho ir paziņojis, ka valsts varētu izmēģināt ūdeņraža bumbu Klusajā okeānā, lai izpildītu vadoņa Kima Čenuna solījumu īstenot "augstākā līmeņa" rīcību pret ASV, piektdien ziņoja Dienvidkorejas mediji.
Ļi, kurš apmeklē ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, ceturtdien sacīja reportieriem, ka "tā varētu būt visspēcīgākā ūdeņraža bumbas detonācija Klusajā okeānā".
"Mums nav ne jausmas, kādas darbības varētu tikt veiktas, jo tās notiks pēc vadoņa Kima Čenuna pavēles," piebilda Ļi.
Kims solīja "augstākā līmeņa" rīcību pret ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa otrdien ANO Ģenerālajā asamblejā paustiem draudiem "pilnībā iznīcināt" Ziemeļkoreju, ja tā apdraudēs ASV.
Čenuns nosauca Trampu par jukušu un norādīja, ka ASV prezidenta paziņojums ir visniknākais kara pieteikums vēsturē. Ziemeļkorejas līderis piebilda, ka Trampa runa ANO Ģenerālajā Asamblejā vien pārliecinājusi viņu, ka Phenjanas kodolprogramma ir jāturpina.
"Kopš stāšanās amatā Tramps ir padarījis pasauli nemierīgu, draudot un šantažējot valstis," teica Čenuns. "Viņš ir nepiemērots pārvaldīt valsti, kā arī ir zaglis un gangsteris, kuram labpatīk spēlēties ar uguni, nevis politiķis."
Ja šāds ūdeņraža bumbas izmēģinājums tiks veikts, Vašingtona un tās sabiedrotie to uzskatīs par provokāciju.
Vēstīts, ka 3. septembrī Ziemeļkoreja veica sesto kodolieroču izmēģinājumu, vēlāk paziņojot, ka tas bijis veiksmīgs ūdeņraža bumbas tests.
Phenjana paziņoja, ka ūdeņraža bumbas tests bijis veiksmīgs. Raidsabiedība BBC norāda, ka ūdeņraža bumbas ir vairākas reizes postošākas par atombumbām. To apstiprina arī seismologu dati - grūdieni šī izmēģinājuma laikā bija gandrīz 10 reizes spēcīgāki par tiem, kas konstatēti iepriekšējā Ziemeļkorejas ieroču izmēģinājumā.
ASV Ģeoloģijas dienests (USGS) sākotnēji ziņoja, ka zemestrīce bijusi 5,6 magnitūdas stipra, bet vēlāk precizēja informāciju un vēstīja, ka tās stiprums sasniedzis 6,3 magnitūdas. Tas nozīmētu, ka šis ir spēcīgākais kodolizmēģinājums, kādu Ziemeļkoreja līdz šim veikusi.
Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja 15. septembrī austrumu virzienā izšāva vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Ziemeļkoreja šādi atbildēja uz jaunām ANO sankcijām, kas tika noteiktas pret šo valsti tās 3. septembrī veikta kodolizmēģinājuma dēļ.
ANO Drošības padome piektdien stingri nosodīja "augsti provokatīvo" Ziemeļkorejas raķetes palaišanu pāri Japānai, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps ieplānoja sarunas ar Japānas un Dienvidkorejas vadītājiem par šo krīzi.
Japānas aizsardzības ministrs Icunori Onodera žurnālistiem sacīja, ka raķete, ko Ziemeļkoreja piektdien izšāva austrumu virzienā pāri Japānai, nolidojusi 3700 kilometrus, kas ir pietiekami, lai sasniegtu Guamu, kuru no Ziemeļkorejas šķir 3400 kilometru. Tas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos.
Savukārt Čenuns sestdien solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt "reālu spēku līdzsvaru" ar ASV.
Kims arī teica, ka piektdien notikušais vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Hwasong-12" izmēģinājums, to raidot pāri Japānai, ir bijis veiksmīgs un palielinājis Ziemeļkorejas "kodolspēku kaujas spēju", vēstīja Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA.
Šī modeļa raķete tika izmēģināta arī 29. augustā, to raidot pāri Japānas teritorijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
