"Lai pārietu uz šīm jaunajām attiecībām bez traucējumiem un kontrolēti, mūsu kopējās interesēs būtu noteikt ieviešanas periodu. To, cik ilgam šim periodam jābūt, vajadzētu noteikt laikam, kas nepieciešams, lai sagatavotu un ieviestu jaunus procesus, kas būs pamatā mūsu nākotnes attiecībām, bet mēs paredzam, ka tas varētu aizņemt aptuveni divus gadus," viņa sacīja.
"Mēs jau esam panākuši ievērojamu progresu. Ja mēs turpināsim sarunas partnerības un draudzības garā, tad, es ticu, mēs varēsim atrisināt nesaprašanās ātri un cieņpilni. Tādā veidā šajā Eiropas vēstures posmā būs ierakstītas nevis attiecību beigas, bet jaunas partnerības sākums. Tas būs sākums kopīgai nākotnei, Lielbritānijai un ES strādājot plecu pie pleca, lai nodrošinātu pārticību un iespējas visiem mūsu cilvēkiem," norādīja Meja.
Viņa skaidroja, ka lēmums izstāties no Eiropas Savienības institūcijām demonstrējs to, kādu demokrātiju Lielbritānija vēlas redzēt. Briti, kā skaidroja Meja, vēlas, lai viņiem būtu lielākas iespējas kontrolēt lēmumus, kas ietekmē viņu dzīvi ikdienā, un tas nozīmējot, ka šos lēmumus jāpieņem Lielbritānijā - tiem, kuri ir tieši atbildīgi Lielbritānijas iedzīvotāju priekšā.
"Taču mēs joprojām esam lepni piederēt Eiropas nāciju saimei. Mēs neuzgriežam Eiropai muguru, un mēs zinām, ka veiksmīga ES vistiešākajā veidā ir gan mūsu, gan visas pasaules interesēs. Mūsu turpmākā dzīve, protams, būs savādāka nekā līdz šim. Mēs saprotam, ka Lielbritānija nevar pamest ES un atstāt visu pa vecam. Mēs neiedomājamies, ka var baudīt visus ES dalībvalsts labumus neuzņemoties arī pienākumus. Taču mēs vēlamies turpināt kopīgi strādāt nodrošinot ieguvumus abām pusēm," uzrunā sacīja Meja.
"Mūsu uzdevums tātad ir izveidot jaunu ietvaru, kas dod iespēju ciešai ekonomiskai sadarbībai, bet notur šīs tiesības un pienākumus jaunā un savādākā līdzsvarā. Veidojot šīs jaunās attiecības, mēs nesākam no tukšas vietas, kā to darīja citi sadarbības partneri, vedot sarunas par brīvās tirdzniecības vienošanos. Dienā, kad mēs no ES izstāsimies, mēs darbosimies pēc tiem pašiem noteikumiem kā ES. Tātad jautājums, kas mums ir jārisina, veidojot jaunu ekonomikas sadarbību, ir nevis kā pietuvināt mūsu standartus, bet kā rīkoties, ja viens no mums vēlas veikt izmaiņas," norādīja Lielbritānijas premjere.
Vel viens būtisks jautājums, kā uzskata Meja, ir, kā tiks risināta situācija ar Lielbritānijā dzīvojošiem Eiropas Savienības pilsoņiem un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES dalībvalstīs.
"Es atkārtoju visiem ES pilsoņiem, kuri ir apmetušies uz dzīvi Lielbritānijā: mēs vēlamies, lai jūs paliekat, mēs jūs novērtējam, un mēs jums pateicamies par ieguldījumu mūsu sabiedrībā. Viens no maniem primārajiem mērķiem šajās sarunās ir nodrošināt, ka jūs varat turpināt savu dzīvi kā līdz šim. Es vēlos mūsu vienošanos par pilsoņu tiesībām pilnībā iekļaut Lielbritānijas likumos. Nevienam nevajadzētu rasties šaubām par mūsu tiesu neatkarību vai stingrību, ar kādu tās aizstāv indivīdu tiesības," solīja Meja.
Kā ziņots, pagājuša gada jūnijā notikušajā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES.
Premjerministre Terēza Meja martā oficiāli informēja ES par Londonas lēmumu no bloka aiziet, uzsākot divus gadus ilgās sarunas par izstāšanos.
Lielbritānija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izlēmusi izstāties no bloka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
