Pamazām krēslo, bet visapkārt šauj raķetes un garām pīpinādamas traucas automašīnas, motocikli ar milzu karogiem un pasažieru pārbāzti autobusi. Uz vairāku auto jumtiem piestiprinātie skaļruņi dārdina populāras vietējās dziesmas. Daudzi iet kājām, pa laikam saukdami "Kurdistan!" vai "Azadī!" jeb "brīvība!" Nupat Erbīlas futbola stadionā ar grandiozu mītiņu noslēgusies vairākas nedēļas ilgusī atbalsta kampaņa pirms pirmdien, 25. septembrī, gaidāmā referenduma par Kurdistānas neatkarību no Irākas.
Eju līdzi plūsmai, un pa brīdim kāds pienāk paspiest roku un pateikt "Paldies!" Tikai dažas dienas pirms gaidāmā tautas balsojuma kurdi jūtas pamesti. Pat līdzšinējie lielākie sabiedrotie Turcija un ASV aicinājušas referendumu atlikt, un teju vienīgais atbalsts izskanējis no Izraēlas. Katrs ārvalstnieks tiek skatīts ar cerību, ka par Kurdistānu un tās neatkarības cīņu iestājas vēl kāds.
Tikai dažas stundas iepriekš ļaužu pārbāztajā futbola stadionā plīvoja karogu mežs. Starp sarkanbaltzaļajiem karogiem ar sauli centrā saskatīju tik vienu Izraēlas un vienu Francijas karogu. Visticamāk, pēdējo turēja Francijā dzīvojoši kurdi. Šeit daudzi klātesošie no savām tagadējām mītnes zemēm atgriezušies tikai referenduma dēļ.