EP deputāti skeptiski par Turcijas iestāšanos ES tuvākajā nākotnē  (13)

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) loceklis Kristians Elers norādīja, ka Merkele iepriekš Turcijai centusies pateikt, ka visam ir savs mērs, un, ja aizvien Turcijā tiek arestēti cilvēki, šī valsts turpina iejaukties citu valstu vēlēšanās, gan Nīderlandes, gan arī Vācijas vēlēšanās, tad attiecības nevar būt labas un iestāšanās sarunās nevar gaidīt nekādu progresu.

"Ir vairākas nepieņemamas darbības no Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana puses, piemēram, viņš Turcijas izcelsmes Eiropas pilsoņus aicinājis nebalsot par konkrētām partijām. Tā ir iejaukšanās ES iekšējā politikā, kas liedz turpināt sarunas par iestāšanos. Šāda rīcība no Turcijas puses liek domāt, ka iespēja, ka sarunas varētu nonākt līdz kādam iznākumam, varētu būt līdzīgas nullei," pārliecināts Elers.

Eiropas Tautas partijas grupas loceklis uzsvēra, ka lēmums par sarunu pārtraukšanu ir ES nevis Merkeles ziņā, tomēr ir bijuši centieni pateikt, ka šīm sarunām nav jēgas, ja Turcija arvien vairāk atkāpjas no Eiropas pamatvērtībām. Pēc viņa domām, perspektīva Turcijas pievienošanās ES nav saredzama, jo valsts arvien vairāk attālinās no ES. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka Eiropa tomēr spēj un māk nošķirt Turciju no Erdogana režīma, kur saredzamas atšķirības.

Savukārt Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līdera Martina Šulca partijas deputāts Jenss Geijers vērsa uzmanību, ka neviena demokrātiska institūcija vai sabiedrība nespēj pieņemt Erdogana politiku attiecībā uz pamatvērtībām. Vācijas un Turcijas attiecības nonākušas līdz šādam stāvoklim arī pateicoties veiktajiem arestiem Turcijā un iesaistei Vācijas vēlēšanās.

Tomēr viņš skaidroja, ka ir daudz valstu Rietumeiropā, kurās dzīvo zināma turku minoritāte un daļa šo cilvēku ļoti atbalsta Erdogana politiku. "Erdogana politikas atbalstīšana rada spriedzi Vācijas turku sabiedrībā. Turcijas prezidents arī teicis, ka turkiem Vācijā nevajadzētu balsot par SPD, "Zaļajiem" vai CDU, jo tie ir pret Turciju. Piedodiet, bet Vācijā nav Turcijas vēlētāju, jo tie ir turku izcelsmes Vācijas vēlētāji. Tas ir kaut kas nepieņemams, ka kāda valsts māca citu valsti, kā tās pilsoņiem balsot vēlēšanās," teica Geijers.

Tikmēr Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks (V) pauda pārliecību, ka ES nedrīkst pārtraukt sarunas ar Turciju, par spīti Erdogana asajai retorikai, jo tad ES Turcijas antieiropeiskajiem politiķiem "pasniegtu dāvanu". Viņaprāt, ES un Vācijas attiecības ar Turciju ir daudz sliktākas nekā pirms gada vai diviem un šobrīd nav saredzams nekāds potenciāls, kādā veidā varētu runāt par Turcijas dalību ES.

"Ja kādreiz šīs jautājums bija tāls, tad šobrīd tas ir ļoti tāls. Tomēr par spīti visai kritikai pret Turciju, ir jāsaprot, ka Turcija ir demokrātiskāka valsts par Krieviju un tās demokrātiskā sabiedrība ir stiprāka nekā Krievijā. Turcijā referendums par prezidenta pilnvarām tika uzvarēts ar minimālu pārsvaru. Ja tāds referendums būtu Krievijā, tad pārsvars būtu daudz lielāks," norādīja Pabriks.

Jau ziņots, ka attiecības starp ES un Ankaru pēdējo mēnešu laikā strauji pasliktinājušās, un arvien skaļāk izskan aicinājumi ES pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos blokā.

Berlīnes un Ankaras attiecības pēdējā laikā pasliktinājusi arī vairāku Vācijas pilsoņu, tostarp laikraksta "Die Welt" žurnālista Deniza Jidžela, ieslodzīšana Turcijā.

Jidželu, kurš ir Vācijas un Turcijas dubultpilsonis, Turcijas policija aizturēja 14.februārī. Ankara Jidželu apsūdz, ka viņš esot strādājis aizliegtās kurdu separātistu kustības Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) labā.