Merkele izslēdz iespēju veidot mazākuma valdību; ebreju organizācijas nosoda AfD iekļūšanu Bundestāgā  (39)

"Es neredzu tādu iespēju," viņa uzsvēra, atbildot uz jautājumu par mazākuma valdību. "Es uzskatu, ka mums Vācijā ir vajadzīga stabila valdība."

Merkele prognozēja smagas sarunas par jaunās valdības veidošanu un nevēlējās apliecināt, ka to rezultātā valdību izdosies izveidot līdz gada beigām.

Runājot par vēlēšanu iznākumu, Merkela sacīja, ka "mēs vēlamies atgūt vēlētājus, ieklausoties viņu bažās un labi strādājot".

Vienlaikus kanclere atzina, ka konservatīvie cerējuši uz labāku rezultātu.

Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs apstiprinājis, ka SPD pāries opozīcijā un neveidos vēl vienu "lielo koalīciju" ar kancleres Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka elektorāts novirzījis mūs opozīcijā," sacīja Šulcs, atzīstot, ka vēlēšanu rezultāti ir "smagi un rūgti". Šulcs paziņoja, ka arī turpmāk paliks partijas vadītāja amatā.

Savukārt ebreju organizācijas svētdien paudušas bažas par partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) iekļūšanu Vācijas parlamentā. Vācijas Centrālās ebreju padomes priekšsēdētājs Jozefs Šusters norādīja, ka AfD toleranti attiecas pret galēji labējām idejām un aģitē pret minoritātēm. Viņš sacīja, ka sagaida no pārējām Vācijas partijām, ka tās atsegs AfD patieso seju un atmaskos tās tukšos, populistiskos solījumus.

Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders apsveica Angelu Merkeli ar ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, nodēvējot viņu par "patiesu Izraēlas un ebreju tautas draugu".

Arī Lauders kritizēja AfD, nodēvējot to par "kaunpilnu reakcionāru kustību, kas atsauc atmiņā ļaunāko no Vācijas pagātnes".

Tikmēr viena no AfD vadošajām kandidātēm Alise Vīdele svētdien pēc partijas iekļūšanas Bundestāgā paziņojusi, ka AfD centīsies panākt parlamentārās komitejas izveidošanu, lai izmeklētu Vācijas kancleres Angelas Merkeles iespējamos likumu pārkāpumus imigrācijas politikā.

Vīdele paziņoja, ka Merkele būt jāsauc pie atbildības par lēmumu pārstāt piemērot tā dēvētos Dublinas noteikumus, kas paredz, ka patvērums jāpieprasa pirmajā valstī, kurā tā pieprasītāji šķērsojuši Eiropas Savienības (ES) robežu.

Tas pamudināja simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu 2015.gadā un 2016.gadā caur Rietumbalkānu valstīm, Ungāriju un Austriju doties ceļā uz Vāciju. Kopš tā laika tā dēvētie Dublinas noteikumi atkal tiek ievēroti.

Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) - līdz 13,5% balsu.